Vēl pirms dažiem mēnešiem tika solīts, ka decembra sākumā, apvienības izveides 20. gadadienā, tiks parakstīta ceļa karte abu valstu ekonomiskās integrācijas padziļināšanai. Iecere attiecas uz kopumā 31 jomu, par kurām bija jāpanāk vienošanās līdz decembra sākumam, tomēr līdz Putina un Lukašenko tikšanās brīdim vienošanās bija panāktas par tikai 20 jautājumiem.
Kā vēsta abu valstu plašsaziņas līdzekļi, Sočos panāktas vienošanās par vēl trim sadaļām, un tagad sarunu process turpināsies 20. decembrī Sanktpēterburgā.
Atlikušās astoņas sadaļas, protams, ir pašas pretrunīgākās, tomēr arī iespējas panākt gan vienošanās, gan arī vienošanos turpmāku īstenošanu, kas ļoti būtiski, tiek vērtētas augstu. Šādu notikumu attīstību diktē galvenokārt ekonomiskā loģika. Baltkrievijas tautsaimniecībai tās iespaidīgās atkarības no austrumu kaimiņvalsts, kā arī nespējas atrast alternatīvas dēļ nav cita ceļa, kā vien turpināt reiz iesākto integrāciju. Pretējā gadījumā ir apdraudētas tās tālākas attīstības iespējas. Alternatīva, kuru atbalsta arī daļa Baltkrievijas politiskās elites, protams, varētu būt Eiropas virziens, tomēr šāds variants acīm redzami nav pieņemams personiski Lukašenko. Eiropeiskā Baltkrievijā esošajam prezidentam vieta pie varas stūres neatradīsies. Tāpat doma par pārorientēšanos uz Eiropu nav populāra iedzīvotāju vidū, tajā skaitā arī Ukrainas piemēra dēļ.
Kijevas ekonomiskās problēmas, kā arī fakts, ka apvienotā Eiropa atklāti negrasās iekļaut savā sastāvā ne tikai Ukrainu, bet arī kaut vai Ziemeļmaķedoniju, kura šī mērķa sasniegšanai pat nomainīja valsts nosaukumu, pavisam noteikti nav atbalstu Eiropas virzienam stimulējoši faktori. Ir vēl virkne citu iemeslu, kas visi kopā ļauj uzskatīt, ka tirgošanās jau labu laiku notiek nevis par tālāku integrāciju kā tādu, bet gan tikai par šīs integrācijas noteikumiem, it īpaši politiskajiem, kurus turklāt nāksies konsekventi ievērot. Uz šāda fona nav svarīgi, cik laika prasīs sarunas un kā integrācijas kārts tiek izspēlēta vienas vai otras valsts iekšpolitikā. Raugoties plašāk, vienošanās par Krievijas un Baltkrievijas tālāku ekonomisko integrāciju, visticamāk, kļūs par būtisku stimulu arī visas Krievijas vadītās Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) tālākai integrācijai. Tā ir realitāte, kuru agri vai vēlu nāksies pieņemt arī EES kaimiņvalstīm, ieskaitot Latviju.
Tirgojas par noteikumiem
Sočos 7. decembrī aizvadīta Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko kārtējā tikšanās, kuras laikā apspriesta abu valstu padziļināta ekonomiskā integrācija tā dēvētās vienotās valsts ietvaros.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Tavs vārds
vienosies