Vācijas nākamo valdību veidos tā dēvētā luksofora koalīcija – sociāldemokrāti, zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), bet ministru portfeļu īpašnieku personālijas kļuva zināmas pagājušās nedēļas beigās.
Līdz ar jaunās valdības stāšanos amatā beigsies arī 16 gadus ilgušais Vācijas kancleres Angelas Merkeles laikmets. Vai Vācijas jaunā valdība spēs saglabāt Merkeles atrašanās pie varas posma sasniegumus, vai arī liels skaits vāciešu šo periodu, pat neraugoties uz nebūt ne mazajiem Merkeles īstenotās politikas trūkumiem, jau drīz sāks atcerēties ar nostalģiju, tagad ir Šolca rokās. Jaunā Vācijas valdība, līdzīgi kā tās priekšteces, būs galvenokārt kanclera valdība, un tieši no Šolca būs atkarīgs, cik vienots būs gana raibais jaunās koalīcijas sastāvs un kā šī koalīcija reaģēs uz strauji mainīgo ģeopolitisko situāciju.
Merkeles vadībā ievērojami nostiprināto Vācijas pozīciju apvienotajā Eiropā, kā arī centienu atgriezt Berlīni (tandēmā ar Franciju) globāla spēlētāja līmenī pamatā, jāatgādina, ir ekonomika. Vācijas rūpniecības attīstīšanas un tās konkurētspējas nodrošināšanas vārdā Merkele bija gatava sabotēt ASV vēlmes un pat ultimātus, tā attīstīt sadarbību ar Krieviju un Ķīnu. Netrūka, protams, arī skaistu un ideoloģiski pareizu vārdu, taču darbi uzskatāmi liecināja, ka runas šajā gadījuma ir sekundāras. Ar sociāldemokrātiem šajā ziņā Merkele sadzīvoja kā cimds ar roku, un arī brīvajiem demokrātiem, kas tiek uzskatīti par biznesa partiju, šāda nostāja ir tuva.
Vienlaikus Vācijas jaunās valdības sastāvs virknes iemeslu dēļ ir tāds, kāds ir, un otra nozīmīgākā partija tajā ir zaļie, kuru nākotnes vīzija un programma ir daudz vairāk ideoloģiskas nekā pragmatiskas. Ir solīta kaismīga cīņa pret klimata pārmaiņām, ieviešot zaļo enerģētiku un risinājumus, kā arī starptautiska nostāšanās kreisi liberālās pozīcijās, kas abos gadījumos nesola neko labu ekonomikai un biznesam. Protams, iekļūšana koalīcijā ir padarījusi zaļos ievērojami racionālākus, tomēr vienlaikus viena no partijas līderiem Roberta Hāgena rokās nonāks vicekanclera postenis un ekonomikas, enerģētikas un klimata jautājumi, bet otras līderes Annalēnas Bērbokas pārziņā būs ārlietas. (Un iespēja sākt darbu ar sanaidošanos ar Franciju par tādu jautājumu kā atomenerģētikas iekļaušana videi draudzīgo enerģijas avotu sarakstā.)
Jāņem arī vērā, ka gadījumā, ja koalīcija izrādīsies dzīvot nespējīga, Vāciju, visticamāk, gaida ārkārtas vēlēšanas, jo citas koalīcijas izveide ir ļoti maz ticama. Šīs iespējas dēļ nav izslēgta partiju pašdarbība, cenšoties palielināt savus reitingus, kā arī mēģinājumi sašūpot valdību, ja kādai no partijām šķitīs, ka ārkārtas vēlēšanas ļaus tai ievērojami uzlabot pozīcijas. Attiecīgi arī jauno Vācijas kancleru un plašākā nozīmē valsti kopumā gaida nebūt ne vieglas dienas.