Rietumu presē un ekspertu vidū pastāv dažādi viedokļi par to, kādas būs Pelosi vizītes Taivānā sekas starptautiskā mērogā. Viena no versijām skan, ka ASV politikas veterāne šādi ir nodemonstrējusi Vašingtonas konsekvento atbalstu Taivānai, kā arī Ķīnas nespēju nopietni iebilst ASV, pie viena apgrūtinot dzīvi Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājam Sji Dziņpiņam pirms oktobrī gaidāmā Ķīnas komunistu kongresa un arī vietējām vēlēšanām. Ķīnas līderim netrūkst oponentu partijas rindās, kuru globālās ambīcijas ir ievērojami mazākas, bet vēlme turpināt izdevīgu sadarbību ar ASV – ievērojami lielāka nekā Sji Dziņpiņam, un attiecīgi Pelosi vizīte kļūst par papildu argumentu viņu rokās. Rezultātā, kā tiek uzskatīts, Pekinai nāksies samazināt savas ģeopolitiskās ambīcijas.
Otra izplatīta versija ir, ka Ķīnas līderis uz viņam un Pekinai nodarīto aizvainojumu atbildēs ilgi un rūpīgi, sākot pieaugošu Taivānas ekonomisko blokādi, militārā spiediena palielināšanu u. c. Tāpat tiek gaidīta aizvien antirietumnieciskāka Ķīnas politika, tajā skaitā tālāka tuvināšanās ar Krieviju. Tomēr iespēja, ka Ķīna varētu izšķirties par Taivānas pievienošanu ar militāru spēku, lai arī tiek pieļauta, taču netiek uzskatīta par īpaši ticamu. Kā Ķīnas nepārliecinošās militārās vēstures, tā ekonomisko problēmu dēļ, kādas sola šāds risinājums.
Cits jautājums, ka pastāv vēl vairāki faktori. Tā visa Ķīnas ideoloģija ir balstīta uz "apspiestības gadsimta" (sākot ar opija kariem) seku likvidēšanas un Ķīnas varenības atgriešanas nepieciešamību, bet valstsvīra reputācija Ķīnas kultūrā nozīmē pavisam ko citu nekā Rietumos, tostarp arī gatavību maksāt jebkādu cenu par tās atjaunošanu. Bez tam, ja Ķīna negrasās atteikties no savām ģeopolitiskajām ambīcijām (bet nekas neliecina, ka grasītos), tad tai ir vitāli nepieciešams nodemonstrēt savu bruņoto spēku kaujas spējas. Bez šāda soļa lielvaras statuss nav iespējams. Un ja līdz šim Ķīna par visu iepriekšminēto runāja klusinātos toņos, tad šobrīd šīs tēmas strauji izvirzās priekšplānā, mainot arī Pekinas tradicionālo ārpolitisko taktiku, turklāt pavisam reāla sāk šķist arī militāra iebrukuma Taivānā iespēja.