Ja salīdzina ar vairākiem iepriekšējiem gadiem, tad šai valdībai ir paveicies strādāt samērā mierīgā laikā. Covid-19 radītie epidemioloģiskie draudi vairs pasauli neparalizē. Krievijas izraisītais karš Ukrainā vismaz šobrīd Eiropas Savienību neapdraud. Ekonomiku raksturojošie dati, ja salīdzina 2023. gada un šāgada statistiku, neliecina par milzīgu inflāciju.
Vienlaikus šīs valdības pirmo gadu reti kurš uzskatīs par īpaši iepriecinošu, jo ir arī problēmas, piemēram, Rail Baltica projektu par veiksmes stāstu var nodēvēt vien tādas personas, kas ir atrautas no realitātes.
Turklāt viļņošanos sabiedrībā ir izraisījusi iecerētā nodokļu reforma, it īpaši izmaiņas, kas saistītas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu novirzīšanu pensijām. Par to, lai tiktu saglabāts esošais otrā pensiju līmeņa iemaksu apjoms – 6% no strādājošo bruto algas –, neveicot 1% pārvirzīšanu uz pirmo pensiju līmeni, platformā ManaBalss. lv desmit tūkstoši parakstu, kas nepieciešami, lai iniciatīvu varētu virzīt uz Saeimu, tika savākti pusotrā diennaktī. Šī iniciatīva "ir kļuvusi par visstraujāk parakstīto iniciatīvu 13 gados, kopš darbojas ManaBalss.lv", informē ManaBalss.lv vadītājs Didzis Meļķis.
Protams, savas intereses ir arī bankām, kas veic pensiju otrā līmeņa kapitāla pārvaldīšanu, tomēr izskatās, ka iecerētās izmaiņas ir pamudinājušas par savu nākotnes pensiju aizdomāties pat tos cilvēkus, kurus iepriekš vienaldzīgus atstāja gan finanšu sektora reklāmas kampaņas, gan draugu un tuvinieku atgādinājumi, ka par labklājību vecumdienās jāgādā laikus. (Detalizētu skaidrojumu par pensijām var atrast interneta vietnē Manapensija.lv).
Iecerētās izmaiņas par iemaksu 1% pārvirzīšanu uz pirmo pensiju līmeni no sabiedrības skatupunkta izskatās nepievilcīgi tādēļ, ka tiklīdz kā parādās demogrāfiju raksturojošie dati, tā tie apliecina – pēc aptuveni 20 gadiem jauniešu, kuri sāks strādāt, saņemt atalgojumu un maksāt nodokļus, būs maz. Turklāt maz jauniešu, kuri ienāks profesionālajā vidē, būs ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pārējā Eiropā un vairākās valstīs citur pasaulē, piemēram, Dienvidkorejā. Globālā konkurence par jauniem darbiniekiem, visticamāk, būs ļoti asa. Līdz ar to gluži pamatotas ir patlaban strādājošo Latvijas iedzīvotāju bažas, vai pirmajā pensiju līmenī būs pietiekami daudz naudas viņu pensijām.
To, vai nodokļu reforma kļūs par nopietnu pārbaudījumu valdošās koalīcijas noturībai, mēs redzēsim tuvākajā laikā.