Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

Var lemt par svarīgām tēmām

Nākamā gada vasarā Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, ir plānotas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas.

No mūsu valsts tiks ievēlēti deviņi deputāti, par vienu vairāk, nekā ir pašreizējā EP. "Kopumā starp 12 valstīm sadalītas 15 papildu vietas, un kopējais EP deputātu skaits būs 720," informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP vēlēšanas gan nav tās, kurās mūsu valsts iedzīvotāji milzīgā skaitā aizrautīgi steigtos balsot. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, 2019. gada vēlēšanās Latvijā balsotāju aktivitāte bija 33,53%. Turklāt būtiski atšķīrās aktivitāte Rīgas apgabalā (39,55%) un Latgalē (23,57%). Rīgas apgabalam gan pieskaita arī tos Latvijas pilsoņus, kuri balso ārzemēs, kur vēlētāju aktivitāte bija augsta (91,34%). Tomēr kopumā secināms, ka pastāv uzskats – Brisele un Strasbūra, kur strādā EP, no Latvijas ir tālu gan ģeogrāfiski, gan psiholoģiski un tas, kādas personas EP tiek ievēlētas, nav īpaši svarīgi.

Lēmumu pieņemšanas gaita EP un citās ES institūcijās tiešām ir sarežģīta, turklāt pretēji tam, ko daži populisti ir centušies iestāstīt sabiedrībai priekšvēlēšanu kampaņu laikā, eiroparlamentārieši tiešā veidā nevar cīnīties par savas valsts interesēm, jo deputāti apvienojas grupās atbilstoši politiskajiem uzskatiem, nevis valstīm.

Tomēr mūsu sabiedrībai ir jāņem vērā, ka tie EP deputāti, kurus ievēlēs 2024. gadā, varētu pieņemt lēmumus par vairākām Latvijai būtiskām tēmām. Viena no tām ir ES un Krievijas turpmākās attiecības. Ja Kremļa izraisītais karš Ukrainā nākamgad nebūs beidzies, EP var pieņemt lēmumu par vēl lielāku norobežošanos no Krievijas, kas var ietekmēt gan Latvijas ārējo tirdzniecību, gan politisko dienaskārtību. 

Vēl viena svarīga tēma ir ES turpmākā ieceļotāju uzņemšanas politika. No vienas puses, daudzviet Eiropā trūkst darbinieku, un arī mūsu valstī ne tikai uzņēmēji, bet pat ministri pauduši, ka vajadzētu darba tirgu plašāk atvērt viesstrādniekiem, no otras puses – vairākas ES dalībvalstis ir pārliecinājušās, ka nekritiska ieceļotāju uzņemšana var novest pie tā, ka valstī ierodas cilvēki, kuri nevis stiprina ekonomiku, bet pasliktina kriminogēno situāciju. Saprotams, ka gan dalībvalstu politiķiem, gan eiroparlamentāriešiem nāksies meklēt zelta vidusceļu.

Būtiska tēma, par kuru varētu nākties spriest nākamajam EP, ir arī mākslīgā intelekta normatīvais regulējums. Ir iespējams, ka mākslīgā intelekta attīstība mainīs situāciju daudzās jomās, turklāt var ietekmēt arī tendences darba tirgū, un līdz ar to bez juridiskā ietvara neiztikt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Viedoklis vai vadlīnijas?

Prestižajā un ļoti ietekmīgajā ASV starptautiskās politikas izdevumā Foreign Affairs lasāma plaša publikācija ar nosaukumu Uzvaru nevar aizstāt. Amerikas konkurence ar Ķīnu ir jāuzvar, nevis jāpārval...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē