Tāds, lūk, kalambūrs, kura potenciālu uzspridzināt šo valdību vai Vienotības ietekmi es pagaidām nesteigtos pārvērtēt. Tas, ka pēdējā laikā uz āru noplūst detaļas par Vienotības aizkulišu paņēmieniem lietu kārtošanā, signalizē par varas elites degradāciju, kas ilgākā laikā nevar neatspēlēties uz tās varas pozīcijām.
Acīmredzot īpaši labu "lietu sakārtotāju" premjere sev nav izvēlējusies, ja jau Kļaviņas gājiens pie daudz rūdītākā Citskovska beidzies ar neveiksmi un vēl lielāku potenciālo nepatikšanu savārīšanu. Citskovskis ne tikai nav piekritis atbildību no Kariņa, viņa biroja un attiecīgi visas Vienotības pleciem pārlikt uz savējiem, bet acīmredzot ne īpaši diplomātiskajā un izveicīgajā sarunā ar premjeres emisāri ieguvis nesmuku kompromatu, kuru nu pavisam attaisnojami laiž lietā.
Varētu jau spekulēt par tēmu, kā nu Citskovskis aizvainojuma un sagrautās karjeras dēļ tagad cirtīs nost galvas, citu pēc cita atklājot varas elites melus un lietu kārtošanas metodes, bet es, paliekot atvērta kam negaidītam, saglabāšu skepsi par iespēju notikumiem attīsties šādi. Tas, cik daudz vai patiesībā maz Citskovskis publiski pateicis, kā ar skalpeli zem lupas nomērot un iesverot kripatiņu detaļu no varas elites "desu ceha" aizkulisēm, pagaidām liecina tikai par uzmanīga ierēdņa rīkošanos savu interešu aizstāvībai un ne vairāk.
Ne pēc kādas sistēmiskas varas metožu atmaskošanas te pagaidām neož ne attāli. Citskovskis savā amatā pēdējos septiņus gadus bija varas noslēpumu glabātājs, vēl vairāk – tās interešu realizētājs un vēlmju nolasītājs no acīm. Cik vērti ir tie pakalpojumi vien, kas saistīti ar vajadzīgo cilvēku izraudzīšanu ietekmīgākajiem valsts amatiem, kuru atlases konkursi bija tieši VK pārziņā. Tā ir tikai viena no varas elites Pandoras lādēm, kuras saturu Citskovskis pārzina no galvas.
Nekas jau nav izslēgts, jo nav jāstāv klāt, lai gara acīm redzētu, kā šo Vienotības noslēpumu glabātāju šobrīd apsēduši tie viskrietnākie, valstij labu vēlošākie un politiski nesavtīgākie (lasīt ar ironiju) ļaudis, kuri Citskovski pamāca un iedrošina "iet līdz galam", pretī solot parūpēties par viņa karjeru, iespējams, ne īpaši smalkākā veidā kā premjeres "lietu kārtotāja" Kļaviņa.