Zalāns: Administratīvi politiskais egoisms vairs nav īpaši moderns

Svarīgākas ir attīstības iespējas, intervijā Romānam Meļņikam pauž kādreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.Fragments no intervijas:Jūsu vadībā savulaik tika īstenota reģionālā reforma. Nu pieteikta jauna. Kā to vērtējat?Mans nopelns - panācu, ka reforma beidzot notiek. Tā iepriekš bija ievilkusies ārkārtīgi ilgi. Bet, šodienas acīm raugoties, ne tikai man, arī ikvienam, kas seko politikai, skaidrs: ja reforma nebūtu notikusi un mums joprojām būtu gandrīz piecsimts pagasti, daudzi no kuriem ļoti sīki, nemitīgi uzturami no citu pašvaldību resursiem, krīzi daļa pašvaldību visdrīzāk nebūtu pārdzīvojušas. Biznesa valodā runājot, būtu iestājusies maksātnespēja. Tieši apvienošana novados tās paglāba. Jaunajām novadu domēm iekšēji optimizējoties, pārstrukturējot resursus, ieguldījumi attīstībā turpinājās pat krīzes laikā, daudzviet saglabātas arī mazās skolas. Kā piemēru varu minēt Kuldīgas novadu - pagastu infrastruktūru uzlaboja ne tikai par Eiropas fondu, bet arī pašu budžeta naudu. Un tādā ziņā varam droši teikt, ka manā laikā īstenotā reforma savu efektivitāti pierādījusi.Tas, ko neizdevās izdarīt, ir, ka republikas pilsētas palika ārpus novadiem. Rīga ir atsevišķs stāsts - tā ir galvaspilsēta ar savu specifiku -, bet tās pārējās astoņas, ļoti gribot saglabāt savu statusu, faktiski tā arī nekļuva par novadu attīstības centriem. Cilvēki no plašas apkārtnes gan uz tām brauc, jo šajās pilsētās ir dažādas iestādes, pieejami pakalpojumi, bet nekāda atgriezeniskā saite neveidojas.Pilsēta dzīvo savu dzīvi, novads ap to - savu?Jā, un visspilgtākais piemērs ir Daugavpils - gluži kā baranka, kur iekšā un ārā ir attīstības potenciāls, bet katram sava pārvaldība, katrs rūpējas tikai par sevi. Līdzīgi Valmierā - pilsētā ir darbaspēks, bet teritorija jaunu ražotņu ienākšanai ir pamatā tikai blakus pašvaldībā. Agri vai vēlu gan šī nepilnība būs jānovērš.Mums bieži vien tiek piesaukts Vācijas piemērs, kur ir pilsētas bez lauku teritorijas.Jāņem vērā, ka tur tā ir bijis gadsimtiem ilgi. Latvijā republikas pilsētu statuss tika ieviests padomju laikā - tādas brīvpilsētas pirmskara Latvijā nebija. Tātad tā nav nekāda vēsturiskā tradīcija, no kuras nevarētu atkāpties. Mūsdienu pieeja ir sadarbībā, kur, protams, tu kaut ko zaudē, bet daudz vairāk iegūsti. Administratīvi politiskais egoisms nav vairs īpaši moderns. Svarīgākas ir attīstības iespējas.Par to cīnījos, jau īstenojot reformu. Arī tolaik tika izskatīti tādi reformas varianti kā šobrīd Gerharda piedāvātais, kur jauno novadu skaits ļoti līdzinās kādreizējo rajonu skaitam.Kas aizkavēja uzreiz to īstenot?Lai gan Ventspils mērs Aivars Lembergs toreiz izteicās, ka tas būtu labākais variants, viņa pārstāvētā ZZS bija kategoriski pret reformu. Ielobēja likumā normu, ka novads izņēmuma gadījumā var būt arī tāds, kurā ir zem 4000 iedzīvotājiem, kas ir pretēji iepriekš veiktajiem pētījumiem un ekonomiskajiem pamatojumiem. Uz šī likuma pamata šī partija darīja visu, lai arī turpmāk Latvijā būtu daudz mazo novadu, jo ZZS tajos bija plaši pārstāvēta. Ja atceramies, ZZS par reformu tā arī nenobalsoja, tās vietā atbalsts nāca no opozīcijas.Visu interviju ar Edgaru zalānu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 7.oktobra, numurā!