Akcīzes pazeminājumam sekos pacientu pieplūdums. Intervija ar narkologu Strazdiņu

Plašu ažiotāžu šovasar raisījuši politiķu centieni akcīzes nodokli alkoholam Latvijā noteikt tādu, lai igauņi šņabi pie mums pirktu, nevis mēs pie viņiem, jo tas ietekmēšot budžetu. Šķita dīvaini, ka budžets svarīgāks par sabiedrības veselību.

Jā, tā nu mums diemžēl ir... Priecē, ka ministre Viņķele bija ieradusies Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, apskatījusies, kādi te apstākļi slimniekiem. Un arī prieks, ka pēc viņas vizītes beidzot narkoloģisko nodaļu pārveda uz izremontētām telpām vecā korpusā.

Tikai tāpēc, ka atbrauca ministre?

Varbūt sakritība, es nezinu. Bet līdz tam mēs bijām kādreizējā senilo psihožu nodaļā, kuras tur vairs nav, bet kur tie gadi, kad tur remontēja. Tur nebija apstākļi strādāšanai. Visi cilvēki kopā, pat sievietes un vīrieši smagos stāvokļos. Labi, ka tagad psihiatrijai seši miljoni tiek iedalīti, kaut kas sāks mainīties.

Ar to pietiek?

Nē, nepietiek. Tas ir piliens jūrā. Bet kompensējamajiem medikamentiem pievienos, kas ir ļoti labi, bērnu psihiatrijai lielāku lomu piešķirs, tur arī būs finansējums. Un es domāju, ka tas dos pagriezienu, jo zāles arvien mainās, kļūst efektīvākas un diemžēl arī dārgākas – to cena ir jākompensē.

Narkoloģijā mums ar zālēm vispār ir problēma. Jau no pagājušā gada rudens visās noliktavās pazudis galvenais ārstniecības līdzeklis naltreksons.

Kā pazudis?

Tukšas noliktavas. Piegādātājs pārtraucis piegādes, varbūt tas vairs nav bijis izdevīgi – maza valsts un tā tālāk. Paldies Dievam, vienā mūsu nopietnā aptiekā saglabājusies zāļu izgatavošanas nodaļa, viņi iepirka kristālisko naltreksona hidrohlorīdu un tagad paši ber kapsulās un slimniekiem pārdod, tas arī par 20 eiro ir lētāk, jo preparāts bija ļoti dārgs – 87 eiro viens iepakojums vienam mēnesim. Bet viņš noņem tieksmi, viņš rada vienaldzību. Tas ir galvenais – lai neprasītos. Tagad pēc šīm zālēm no laukiem brauc uz Rīgu, brauc slimnieki arī no Lietuvas. Jo arī Lietuvā pazudušas šīs zāles. Smieklīgi, bet Krievijā tās maksā 870 rubļu, tas ir kaut kur 10 eiro. Milzīga starpība.

Varbūt ražotāji uzskata, ka tas ir novecojis medikaments?

Gluži otrādi – visā pasaulē atzīst, ka tas ir pats iedarbīgākais. Ir pierādīts, ka tieši naltreksons kopā ar psihoterapiju sniedz vislabākos rezultātus alkohola atkarīgiem un opiātu atkarīgiem.

Mani vēl interesēja valsts politikas jautājums. Saprotu, ka nodokļa izmaiņas tiešā veidā veicina alkoholismu?

Es vakar uzmanīgi izlasīju, kādu lēmumu ir pieņēmuši. Tas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, un tas neskars vīnu, alu, sidru un dzērienus līdz 22 grādiem. 

Tas ir pozitīvi, jo tie ir pieprasītākie dzērieni. Latvija pamazām no šņabja valsts pārvēršas par alus un vīna patēriņa valsti. Es strādāju vēl arī Bauskas ielas šoferu komisijā pie Samariešu apvienības – intereses pēc, man patīk vērot, kas notiek mūsu tautā, apzināt, kādas ir cilvēku ierašas, kas mainās.

Tur sanāk ar veseliem cilvēkiem parunāties, ne tikai ar atkarīgajiem.

Jā, ne tikai maniem slimniekiem. Un tur jautājam, cik katrs izdzer un kādus dzērienus. Ievēroju tendenci, kas agrāk nebija – pēdējā laikā jaunās meitenes gandrīz visas saka, ka pirmais dzēriens esot alus un pēc tam tikai vīns un citi.

Tagad jau arī alus tiek ražots ar dažādu ogu garšu...

Jā, meitenēm tie garšo ar dažādām piegaršām. Puišiem visiem vispirms ir garš parasta alus dzeršanas periods, pēc tam parādās tie stiprie dzērieni. Bet ir arī viskija cienītāji, kuriem tas ir kā princips. Vecākiem cilvēkiem ir vecais princips – tikai "tīro", "balto", bet arī nedaudz – glāzīti, un viss. Arī vīns ir populārs, aizvien vairāk cilvēku to sāk iepazīt, attur gan tā cena – daudzi to nevar atļauties, sevišķi tos dārgos plauktus. Tā tās tradīcijas mainās.

Bet parunāsim par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – ko tas nozīmē, ka tieši stiprajiem, kurus pārsvarā patērē mūsu slimnieki, cena kritīsies? Es iegāju veikalā un paskatījos cenas. Vidējos un zemākajos plauktos stipro dzērienu cena ir apmēram pieci eiro. Ja 15 procentus paņem nost, tad nokritīs par 75 centiem vismaz. Tad cena būs aptuveni 4,25 eiro.

Gandrīz kā padomju laika cena rubļos.

Bet šis cenas pazeminājums tūlīt piesaistīs tieši jau atkarīgos. Viņi vienmēr skatījušies uz apakšējiem plauktiem, viņiem nav bijis naudiņas ne vidējam plauktam, ne augstākam. Tur cenas skaisti nokritīsies. Un tas uzreiz palielinās patēriņu. Jā, varbūt viņi mazāk ies meklēt kandžu vai šķaidītos spirtus – varbūt to tirgotājiem kritīsies peļņa – un būs zināma garantija, ka viņi iegādājas tādus dzērienus, kas ir mūsu tirdzniecības tīklā, bet katrā gadījumā alkohola lietošanu tas pastiprinās.

Retorikā, kas izskanēja par akcīzes samazinājumu, ne tik liela vērība bija vietējiem alkohola patērētājiem kā tam, lai arī turpmāk igauņi un somi brauktu pie mums pirkt alkoholu, tā papildinātu mūsu budžetu. Un kurš gan te par viņu veselību satraukties – galvenais, lai mums nauda tiek.

Tur tā lieta, bet tas nav ētiski, ka mēs nodzirdām kaimiņus. 

Un faktiski ne tikai igauņus, ne tikai somus, bet paskatieties, ko daži zviedri ar šo ceļojumu uz prāmja – ar kādiem krājumiem viņi atgriežas uz klāja, ko viņi dara uz kuģa. Dzirdēts, ka viņi pēc tam Zviedrijā brīvi tirgo pie mums nopirkto saviem draugiem, radiniekiem. Turienes alkohola ierobežojumu sistēma līdz ar to nedarbojas.

Ja atceraties, 1. martā visiem dzērieniem sāka paaugstināt akcīzi. Alum puslitram pielika divus centus, vīnam astoņus centus, degvīnam 41. Tas ir nedaudz, un tas arī budžetā maz ko deva. Bet tagad samazina, un arī budžetā būs samazinājums. Sanāk, ka mēs atbalstīsim divus lielos reģionus – ap Valku un Limbažiem, kur tas vislielākais pieplūdums, bet pārējiem sevišķi nekāds labums nebūs. Bet, ņemot vērā, ka valsts ar šādām izmaiņām pakļauj tieši atkarīgo slāni lielākam riskam, vajadzētu padomāt arī par ārstēšanas paplašināšanu. Un katrā gadījumā svarīgi arī būtu likvidēt šo situāciju, kad farmaceitiskās firmas, ar kurām mums ir bijis līgums, var atļauties pēkšņi pārtraukt piegādes. Vai vainīgi tie izplatītāji, kas te strādā, vai pašas firmas?