Vēl ne tik sen bija laiki, kad, runājot par tieslietām, kā prioritāru apsprieda korupciju tiesās, tagad, ja pasekojam dienaskārtībai, tiek apspriesti vairāk politiski ideoloģiski jautājumi, piemēram, kā tomēr izpildīt Satversmes tiesas spriedumu civilās savienības jautājumā. Tiesās no šāda viedokļa, jūsuprāt, viss sakārtots, vai politiķi un mediji nomainījuši dienaskārtību?
Atļaušos mest akmentiņus, vienu lielāku, vienu mazāku, savu priekšgājēju lauciņā, ka tā ir apzināta Tieslietu ministrijas ideoloģizācija, kas pēc būtības nav nedz vajadzīga, nedz pieļaujama, un tādējādi aizmukts no patiesajām problēmām, funkcijām un mandāta, kas ministrijai ir. Demokrātiskā valstī pat iedomāties nevarētu, ka Tieslietu ministrijai Satversmes 91. pants par vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, par nediskrimināciju varētu tikt traktēts atkarībā no tā, kāda politiskā piederība ir tam, kurš ieņem tieslietu ministra amatu. Bet priekšplānā ir taisnīga tiesa, lietu izskatīšanas termiņi, tiesnešu objektivitāte, neatrašanās interešu konfliktā, nemaz nerunājot par korupcijas skandāliem, visādiem maksātnespējas skandāliem un vēl daudz ko citu, kam mēs esam gājuši cauri. Tas paliek kā tāda fona mūzika, un tad mēs paņemam ideoloģisku jautājumu, kas ļoti labi spēj polarizēt atsevišķas sabiedrības grupas, un tā iespaidā mēģinām parādīt, ka Tieslietu ministrija ir ļoti aktīvi nostājusies vienā vai otrā pusē. Es noteikti neturpināšu šo "uzvedumu". Es uzskatu, ka Tieslietu ministrijai ideoloģijas nav – ja ir Satversmes tiesas spriedums, ministrija meklē tiesiskus veidus, kā to izpildīt, un, vai šis spriedums man patīk vai ne, tā ir mana personiskā problēma, bet to es nevaru atļauties kā tieslietu ministrs uzlikt valstij uz galda.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 10. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!