Nevaram izvēlēties vietu tikai pēc arhitektūras vīzijas

Kādas ir jūsu darba galvenās prioritātes šajā valdībā?

Man ir sava privilēģija – nav jāplāno kaut kas no jauna, esmu bijusi valdībā iepriekš, tagad turpinu iesākto. Mūžīga aktuālitāte kultūras ministram ir cīņa par nozarē nodarbināto atalgojumu. Kaut kā vienmēr ir tā, ka kultūras nozarē cilvēkiem ir mazākas algas nekā citur. Pirmām kārtām jāmēģina visus pārliecināt, ka arī no tiem, kas strādā kultūras nozarē, tiek prasīta augstākā izglītība, pieredze, svešvalodu zināšanas. Darba sarežģītības pakāpe mūslaikos pieaug, jo ir jāstrādā ar jaunajām tehnoloģijām, ir nepieciešamas jaunās prasmes, arī psiholoģiskā noturība, spēja pārvaldīt stresa situācijas.

Labi, tātad cilvēkresursi ir viena prioritāte. Kas vēl?

Otra būtiska lieta ir saistīta ar kultūrizglītības sektoru. Kultūras ministrijas budžetā teju trešo daļu veido kultūrizglītība. Esam atbildīgi par profesionālās orientācijas skolām, to tīklu visā Latvijā: ir profesionālās vidējās skolas, kuras mēs esam apvienojuši, ir trīs augstskolas un koledža. Arī mūs skar gan pedagogu reforma, gan arī kopējā izglītības satura reforma. Jādomā, kā apvienotajām skolām izveidot vienotu programmu, vienotu klimatu ar vienotiem mērķiem, vienotu kolektīvu.

Spējat izsekot izglītības reformai? Ministri mainās, katram sava izpratne par reformu...

No mūsu puses par izglītību atbild Nacionālais kultūras centrs, kurš savukārt sadarbojas ar Izglītības satura centru. Ja politiskā vadība bieži mainās, svarīgi, lai valsts pārvaldes līmenī būtu pastāvīga sadarbība.

Ja vien reformu gaita nav kļūdaina.

Jā. Faktiski ar to šobrīd sastopamies. Tā klusi un nemanāmi bija pieņemts lēmums, ka profesionālās ievirzes skolās attiecīgais koeficients turpmāk vairs netiks piemērots, līdz ar to šīs skolas nevarēs darboties kā agrāk. Tikai pie jaunās politiskās vadības tas reāli parādās. Ir ļoti pareizi šos iepriekš kļūdaini pieņemtos lēmumus labot.

Ja runājam par augstāko izglītību, par Mākslas akadēmiju, ir ļoti svarīgi, ka studentiem ir moderna mācību vide, pieejamas, piemēram, dizaina prototipēšanas iekārtas. Šobrīd ļoti svarīgi izstrādāt dizaina laboratoriju – šajā plānošanas periodā esam ieguvuši Eiropas fondu finansējumu, veidosim tā saukto dizaina telpu. Dizaina laboratorijā būs mācību vide gan Mākslas akadēmijai, gan Rīgas Lietišķās mākslas un dizaina vidusskolai. Mēs mudinām šo dizaina laboratoriju atvērt arī sadarbībai ar uzņēmējiem – ir ļoti būtiski, ka Latvijā un arī mūsu augstskolās veidojas šī mācīšanās sasaistē ar potenciālajiem darba devējiem, darba vidē balstīta mācīšanās.

Savukārt Kultūras akadēmijas gadījumā mēs jau vīzijas līmenī meklējam risinājumus, kas notiek pēc tam, kad Jaunais Rīgas teātris pārceļas uz jaunajām telpām. Tabakas fabrikā ir izveidotas telpas, kuras ir specializētas skatuves mākslai. Šīs telpas būtu jāpārvērš par radošo industriju atbalsta centru, kur būtu arī bāzes vieta Kultūras akadēmijai, kurai ir arī mākslas maģistra programma radošajās industrijās. Mēs redzam tur arī radošo industriju inkubatoru, kurš šobrīd atrodas pagaidu telpās. Arī tur esam Eiropas fondus iezīmējuši kā instrumentu, ar kuru tālāk attīstīt Tabakas fabrikas kvartālu.

Protams, liela aktualitāte joprojām ir Latvijas valsts simtgades programma.

Simtgade pagājusi...

Lai arī esam nosvinējuši Latvijas Republikas proklamēšanas simtgadi, šajā gadā mums ir vairākas citas nozīmīgas simt gadu jubilejas. Ir simt gadu neatkarības cīņām un simt gadu atceres pasākumi Cēsu kaujām, arī cīņai pret Bermontu un uzvarai. Aprit 30 gadu Baltijas ceļam. Šajā gadā daudzas nacionālās, kultūras un izglītības institūcijas svin savas jubilejas – Latvijas Universitāte, Mākslas akadēmija, Mūzikas akadēmija. Nacionālajai bibliotēkai un Nacionālajam arhīvam ir 100 gadu, Nacionālajam teātrim 100. sezona. Protams, tie ir vienreizēji notikumi.