Kas jūs atšķirībā no daudziem jūsu vienaudžiem, kuri meklē pēc iespējas labāk atalgotu darbu, mudināja būt uzņēmējam?
Vidusskolas laikā, 11. klasē, ekonomikas skolotāja man ieteica izlasīt grāmatu Bagātais tētis, nabagais tētis, kuras autori ir Roberts T. Kijosaki un Šārona L. Lektere. Lasot šo grāmatu, man notika, tā sakot, klikšķis galvā, un es nolēmu, ka nebūšu algots darbinieks, bet gribu būt uzņēmējs. Šī doma mani pavadīja vidusskolā un arī augstskolā – apzinājos, ka būšu uzņēmējs, bet toreiz vēl nezināju, kādā jomā veidošu biznesu. Manas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē bija saistītas ar uzņēmējdarbību un ar loģistiku, bet galvenais uzsvars studiju saturā bija tieši uz loģistiku. Kad sāku studēt, domāju, ka loģistika būs mans aicinājums, bet 3. kursā sapratu, ka loģistikas jomā tomēr strādāt gan negribu, un aizgāju strādāt nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā. Tur es mācījos visu no A līdz Z – gan darbu ar dokumentiem, gan to, kā runāt ar klientiem, un citas sava biznesa veidošanai noderīgas lietas.
Kad nolēmāt veidot savu uzņēmumu, izmantojāt finanšu atbalsta programmas vai riska kapitāla projektus, vai tikai savus privātos finanšu resursus?
Man bija tikai mani privātie līdzekļi, vēl vecāki un vecvecāki, kā varēja, tā palīdzēja. Jau esot biznesā, otrajā darbības gadā sāku domāt par Altum atbalsta programmu, bet entuziasms noplaka un pazuda, jo ikdienā veicamie darbi prasīja daudz laika un enerģijas. Nolēmu, ka pats esmu spēcīgs un bez Altum palīdzības izcīnīšu to, ko gribu sasniegt savā biznesā.
Noteicāt mērķi, cik liels uzņēmuma apgrozījums vajadzīgs katru mēnesi vai gadā?
Pirmos divus gadus ne. Tagad jau esmu nonācis pie tā, ka es katru mēnesi plānoju, cik daudz jaunu klientu jāpiesaista un cik daudz esošo klientu jāapkalpo. Jaunam uzņēmumam uzreiz sasniegt vērā ņemamu apgrozījumu, kā arī būtisku peļņu ir grūti, un nevajag cerēt, ka ātri izdosies nopelnīt lielu naudu. Esmu pārliecinājies, ka vajag mācīties no savas praktiskās pieredzes, no saviem sasniegumiem un no savām kļūdām, jo tas, kas ietverts biznesa teorijās, ne vienmēr atbilst Latvijas realitātei. Turklāt, kamēr cilvēks pats nav biznesā, viņš nesaprot, kā veidojas uzņēmējdarbība. To, kas īsti ir bizness, var saprast tikai tad, kad pašam sanācis apdedzināties. Var jau teorētiski izdomāt – tagad pelnīšu 2000 eiro katru mēnesi, bet, ja nav reālas pieredzes biznesā, neviens pat nesaprot, kā 2000 eiro liela peļņa mēnesī veidojas.
Pieminējāt apdedzināšanos. Kādas kļūdas jūs ieteiktu nepieļaut citiem jaunajiem uzņēmējiem?
Es noteikti iesaku: pirms tu dod klientam piedāvājumu par pakalpojumu vai par produkciju, simts un vienu reizi pārdomā piedāvājumu no visiem skatpunktiem. Vajag pārdomāt soli pa solim savu rīcību, ja klients apstiprinās piedāvājumu – kāds būs pirmais solis, kādi būs nākamie soļi. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka piedāvājumā paredzētas darbinieku izmaksas vienas dienas darbam, bet realitātē objektā jāstrādā četras dienas, un tad sanāk tā, ka trīs dienas jāapmaksā no savas kabatas – gan atalgojums darbiniekiem, gan par inventāru, gan par līdzekļu izmantošanu. Pārdomāt to, kāda būs reālā darba veikšana, manuprāt, ir pats svarīgākais, it īpaši biznesa sākuma posmā, kad vēl nav pieredzes. Tad, kad jau ir pieredze, ir skaidrs, ka, lūk, šāda darba apjoms prasīs četras dienas, nevis vienu dienu, cita darba apjoms – piecas dienas un tamlīdzīgi.
Kā piesaistījāt pirmos sava uzņēmuma klientus?
Pirmais nopietnais klients bija no paziņu loka, pēc tam bija tā, ka esošie klienti ieteica mūsu darbu citiem un parādījās aizvien jauni klienti. Sākumā mēs arī sagatavojām bukletus, Google Map izpētījām, cik māju ir Jūrmalā, cik māju ir Mārupē, un, draugiem palīdzot, vakaros ar divriteņiem izvadājām mūsu reklāmas bukletus pa mājām un metām tos pastkastītēs. Pēc pirmajiem diviem bukletu gatavošanas un izplatīšanas viļņiem bija ļoti labs periods.
No pieredzes varu teikt, ka jaunam uzņēmumam noteikti ir vērts sevi reklamēt šādi – ar bukletiem, kas tiek mesti pastkastītēs. Taču noteikti vajag ieguldīt naudu, piesaistot profesionālu dizaineru, kas sagatavo bukletu. Uzņēmējam, kurš nav dizainers, nevajadzētu pašam mēģināt veidot bukleta dizainu. Tam, lai bukletam būtu profesionāli veidots dizains, ir ļoti liela nozīme, jo iespaids, kas cilvēkam, kurš bukletu izņem no savas pastkastītes, rodas pirmajās piecās sekundēs, ir ļoti svarīgs. Bukletam noteikti jābūt arī saturiski kvalitatīvam, bez loģikas un gramatiskajām kļūdām. Vēl mana pieredze liecina, ja veido bukletu ne tikai latviešu, bet arī, piemēram, krievu valodā, tekstu noteikti jāiedod izlasīt cilvēkam, kurš krievu valodu ļoti labi pārvalda, nevar paļauties uz internetā atrodamajām tulkošanas programmām.
Mana pieredze arī rāda, ka biznesā, kas vērsts uz darbu ar klientiem, ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodas zināšanas ir ļoti nepieciešamas. Esam runājuši gan krievu valodā ar krievvalodīgiem klientiem, gan angļu valodā, piemēram, ar ķīniešiem, kuri ieradušies Latvijā.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 31.oktobra laikrakstā Diena!
Smaida Eikena