Populistiskais mugurkauls. Saruna ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku

Aizvien vairāk jūtama vēlēšanu tuvošanās – politiķi teju vai katru dienu nāk klajā ar dažādām tautai tīkamām iniciatīvām. Tagad – starpsvētku laikā – viena no pamanāmākajām ir ideja par 11. novembra pasludināšanu par brīvdienu, vienlaikus varbūt atceļot brīvas dienas statusu 1. vai pat 4. maijam, jo svētku tad būšot par daudz.

Jā, tas ir tā dēvētais populisms. Bet varam uz to paraudzīties arī nedaudz citādi – kāpēc 11. novembris pēkšņi kļūst svarīgs un kāpēc 1. maijs – nesvarīgs? Satversmes sapulces sasaukšanas diena pēkšņi izrādās tāda, ko atļaujamies apsvērt kā mazāk nozīmīgu, kaut arī, iespējams, tā šajā valstī bijusi viena no vissenākajām brīvdienām no visiem valsts svētkiem. Tie ir ļoti fundamentāli svētki. Tas, ka tos kāds izdomājis atcelt tāpēc, ka varbūt nezina vēsturi vai varbūt kādu citu iemeslu dēļ, liekas interesanti.

Bet ka pirmsvēlēšanu laikā politiķi nāk ar šādām iniciatīvām... Kaut kā jau viņiem ir jāpozicionējas, jāparāda kaut kāds savs "populistiskais mugurkauls". Tās, protams, ir absolūtas pseidoproblēmas, kas tiek aktualizētas, ne jau par to būtu tik ļoti jādiskutē. Vai tiešām šī ir patlaban būtiskākā lieta? Katrā ziņā novembrī mums pilnīgi noteikti netrūkst svētku dienu, nav arī saprotams, kāpēc 11. novembrim būtu jābūt brīvdienai, ja turpat blakus 18. novembrī tā ir un arī svētku nedēļa, manuprāt, ļoti labi pēdējā laikā tiek atzīmēta.

11. novembri un tā dēvēto patriotisma nedēļu līdz 18. novembrim svinam neatkarīgi no tā, vai tās ir no darba brīvas dienas vai ne.

Tieši tā! Nav arī tā, ka šī brīvā diena svinēšanai būtu īpaši nepieciešama. Turklāt, ja tagad jau ierasts svinēt visu šo nedēļu, varētu arī populistiski atvēzēties, sakot: dosim visu nedēļu brīvu, atceļot visas pārējās brīvdienas...