Nupat publiski parādījās ziņa, ka patlaban kopējais pacientu parāds Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai ir 4,7 miljoni eiro. Kā tas radies?
Šis parāds izveidojies vairāku gadu garumā, vidēji gadā tas palielinās par 0,5–0,6 miljoniem eiro. Piemēram, 2017. gadā par saņemtajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nav samaksājuši 4042 pacienti, kopsummā paliekot parādā 425 000 eiro jeb vidēji 105 eiro viens pacients. Un tāpat arī par saņemtiem ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem nav samaksājuši 19 702 pacienti, kopsummā parādā paliekot 165 000 eiro jeb vidēji 8,40 eiro viens pacients.
Ambulatorajiem nav jānorēķinās pirms pakalpojumu saņemšanas?
Šo pacientu lielākā daļa ir tie, kas nonāk mūsu neatliekamās palīdzības klīnikā, tur saņem palīdzību un, tā kā tālākā ārstēšanās stacionārā viņiem nav bijusi nepieciešama, viņi devušies mājās, diemžēl, nesamaksājot pacienta iemaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
Kādu daļu no kopējām pacientu iemaksām veido šīs parādu summas?
Tie varētu būt aptuveni 10%, ja runājam par ambulatorajiem pakalpojumiem.
Varat raksturot, kas tie ir par cilvēkiem? Bezpajumtnieki, kas nespēj samaksāt, vai vienkārši, piedodiet, nekauņas?
Lielākoties tie ir maznodrošināti cilvēki, tajā skaitā studenti, pensionāri, bezpajumtnieki. Tiesa, pensionāri ir vieni no tiem, kas visgodprātīgāk attiecas pret savām saistībām, viņi ar mums sadarbojas, meklē iespējas savas saistības segt.
Var samaksāt arī vēlāk?
Mēs ļoti labi apzināmies, ka situācijas ir dažādas. Var būt, ka cilvēku atved ar neatliekamo palīdzību, uzreiz pēc izrakstīšanās no ārstniecības iestādes nav samaksājis, jo nav bijis maks līdzi, varbūt līdz pensijai vai algai vēl jāgaida, pēc tam aizmirsis. Tāpēc esam ieviesuši kārtību, ka sūtīsim atgādinājuma īsziņas. Ļoti ceram, ka tas kaut nedaudz palīdzēs mazināt parādnieku skaitu.
Pieredze rāda, ka cilvēki pēc ārstēšanās stacionārā paliek parādā vidēji simts eiro. Mēs ieviesām pakalpojumu, ka, izrakstoties no slimnīcas, pacients var noslēgt vienošanos par dalīto un atlikto maksājumu. Tātad maksājumu, summu sadalot vairākās daļās, noteiktā periodā atmaksāt. Šo iespēju izmanto ļoti daudzi cilvēki. Diemžēl joprojām ir arī tādi, kas pamet ārstniecības iestādi nesamaksājuši, lai arī aptuveni 25% no šiem parādniekiem ir cilvēki, kuriem ir regulāri ieņēmumi, proti, tie ir strādājošie. Tiem tad jārēķinās, ka mums ir noslēgts līgums ar parādu piedziņas firmu Intrum – ja vairāku mēnešu laikā pēc izrakstīšanās no slimnīcas cilvēks nav izrādījis vēlmi norēķināties par pakalpojumiem, nododam šī jautājuma risināšanu parādu piedzinējiem. No parādu piedzinējiem nodotajām lietām sekmīgi noslēdzas tikai aptuveni 25%.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. septembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Nesaprotu ?!
Saeimas Iršubūda
jā gan