Viņš atzina, ka situācija frontē ir izaicinoša un sarežģīta, turklāt jārēķinās ar iespēju karam ievilkties. Viņaprāt, Rietumvalstīm aizvien ir politiska vēlme un apziņa, ka jāmeklē visi pieejamie resursi atbalstam Ukrainai, jo tas vienlaikus ir arī par normās bāzētas kārtības aizstāvēšanu. Viens no primārajiem risinājumiem ir gatavība palielināt militāros budžetus un pievērst lielāku uzmanību militārajai industrijai.
Sprūds atturējās no konkrētiem secinājumiem par notiekošo frontes līnijā, uzsverot, ka varam paļauties uz Ukrainas militārās un politiskās vadības kompetenci.
"Jā, frontes līnijā ne vienmēr viss iet, kā mēs vēlētos, skaidrs, ka pretinieku nevar novērtēt par zemu, bet nevajag arī pārvērtēt Krievijas ilgtermiņa spējas būt par modernu lielvalsti - tā tas nav. Krievija ir izaicinājumu priekšā, un mums jārada pēc iespējas vairāk izaicinājumu, tostarp ekonomikā. Bet nevar novērtēt par zemu Krievijas brutalitāti," uzsvēra politiķis, piebilstot, ka ukraiņu cīņas griba nav mazinājusies.
Kā ziņots, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka Ukrainas karaspēka situācija vairākos frontes sektoros ir grūta un sarežģīta, jo armiju ietekmē Rietumu militārās palīdzības kavēšanās.
Maskavas spēki ir atsākuši ofensīvu Ukrainas austrumos un dienvidos, un ir ieņēmuši Doneckas apgabala Avdijivkas pilsētu, nodrošinot sev pirmo lielo panākumu kopš Bahmutas ieņemšanas 2023.gada maijā.
Krievijas karaspēks "izmanto [Rietumu] kavēšanos palīdzēt Ukrainai", sacīja Zelenskis, piebilstot, ka Ukrainai trūkst artilērijas un frontē vajadzīgo pretgaisa aizsardzības spēju, kā arī tālāka darbības rādiusa ieroču.