Jūs jau divus gadus ieņemat Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktora amatu. Kā vērtējat Latvijas un Ziemeļvalstu sadarbības attīstību šajā laikā?
Manuprāt, es īpaši nekļūdīšos, ja teikšu, ka pēdējos pāris gados Ziemeļvalstu un Baltijas valstu, protams, tajā skaitā Latvijas, sadarbība ir piedzīvojusi līdzsvarotu izaugsmi un attīstību. Tas attiecas uz kopīgu dažādu svarīgu jautājumu apspriešanu, kopīgi izvirzītām idejām un to realizēšanu, reģionālo sadarbību apvienības NB8 ietvaros un kopīgas pozīcijas aizstāvēšanu Eiropas Savienības (ES) ietvaros.
Labs piemērs veiksmīgai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai ir digitalizācija. Ja mēs runājam tikai par Ziemeļvalstu savstarpējo sadarbību, neiedziļinoties dažādās tehniskās niansēs, tā ir vēsturiski izveidojusies ilgtermiņa sadarbība. Šo sadarbību veido ne tikai Ziemeļvalstu Ministru padome, bet vēl virkne dažādu citu struktūru dažādos līmeņos. Savukārt digitalizācija, sadarbība šajā ziņā ir joma, kurā Ziemeļvalstu sadarbībā veiksmīgi ir iekļāvušās arī Baltijas valstis. Ir izstrādāts kopējs rīcības plāns, kas paredz digitalizācijas politiku un valdības lēmumu koordināciju, arī jautājumos, kas saistīti ar 5G tīkla ieviešanu un lietošanu. Valstis ir sadalījušas pienākumus šajā ziņā, cenšoties izmantot katra savas stiprās puses.
Tāpat par digitalizāciju atbildīgie Baltijas valstu ministri kopā ar saviem Ziemeļvalstu kolēģiem nu jau vairākus gadus regulāri piedalās sanāksmēs, kurās tiek skatīti turpmākās sadarbības jautājumi. Tā ka šajā ziņā mēs jau varam runāt ne vairs tikai par Ziemeļvalstīm, bet par Ziemeļvalstu un Baltijas reģionu un saistībā ar Ziemeļvalstu vīziju 2030 arī par visa kopējā 5+3 reģiona ambīcijām, tajā skaitā globālajām. Svarīgi arī, ka digitalizācija jau nenozīmē tikai informācijas tehnoloģijas, tā attiecas uz ļoti daudzām jomām. Mēs varam runāt par digitalizāciju valsts pārvaldē, par digitalizāciju veselības aprūpes jomā, par digitalizāciju faktiski jebkurā nozarē – lai uzlabotu šo nozaru efektivitāti, caurskatāmību, pakalpojumu pieejamību utt.
Latvija, jāpiebilst, ir ļoti ieinteresēta gan digitalizācijas, gan sadarbības attīstīšanā ar Ziemeļvalstīm šajā ziņā, un arī mūsu birojs rīkojas, lai veicinātu sadarbību. Tā mēs jau otro reizi būsim vieni no Rīgā notiekošā Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas foruma 5G Techritory atbalstītājiem. Pirmais šāds forums notika pagājušā gada septembrī, un, svarīgi, tas bija viens no lielākajiem 5G tehnoloģiju pasākumiem pasaulē. Šogad pasākums Rīgā ir paredzēts novembrī un būs vēl vērienīgāks, tas ilgs trīs dienas. Forums, kurā daudz ievērības tiek veltīts arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu digitālajai sadarbībai, ir lieliska iespēja pozicionēt mūsu reģionu kā piemēru sadarbībai visas Eiropas mērogā, kā paraugu, kam sekot, un arī kā vienu no digitalizācijas un inovativitātes līderiem pasaulē. Savukārt īsi pirms foruma Rīgā notiks Ziemeļvalstu un Baltijas valstu par digitalizāciju atbildīgo ministru kārtējā sanāksme, kas nenoliedzami ir pozitīvs impulss ne tikai 5+3 valstu sadarbībai digitalizācijas ziņā, bet arī kopējai sadarbībai.
Jūs pieminējāt digitalizāciju. Kuras ir citas nozīmīgākās sadarbības jomas? Kādas ir galvenās aktivitātes, kuras cenšas veicināt un atbalstīt Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā?
Es teiktu, ka spektrs ir plašs un daudzveidīgs. Piemēram, oktobrī notiek Ziemeļvalstu dienas Jelgavā. Mēs jau tradicionāli sadarbībā ar Ziemeļvalstu vēstniecībām Latvijā ik gadu šādas dienas rīkojam dažādās Latvijas pilsētās, apliecinot, ka reģionālā sadarbība ir ļoti svarīga.
Sociālie un veselības jautājumi ir vēl viena plaša joma, kurā notiek nepārtraukts dialogs un aktivitātes Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā, ietverot jautājumus par bērnu labklājību, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi, sadarbību invaliditātes politikas un prakses jomā. Vēršu uzmanību uz to, ka ir izsludināta pieteikšanās programmai, kuras mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti sadarbības tīklu veidošanos starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 7. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
P