Pēc pētnieces paustā, ja jaunievēlētā EP sasaukuma politika nebūs tik atbalstoša tam, lai kandidātvalstis pievienotos ES, Ukrainas iestāšanās ES varētu prasīt vēl papildu laiku, tāpēc patlaban ir grūti precīzi iezīmēt, cik ilgs būs sarunu process starp Eiropas Komisiju un Ukrainu. Tāpat jāņem vērā, ka Ukraina atrodas karadarbības stāvoklī, kas ievērojami apgrūtina veicamās reformas.
"Cilvēkiem interesē, cik ilgi būs jāgaida, līdz Ukraina pievienosies ES. Tomēr tas ir jautājums, kuram nevar noteikt precīzus termiņus. Tam ir vairāki iemesli, pirmkārt, pats process ir ilgs un ar to ir jārēķinās. Pirms laika Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukraina varētu pievienoties divu gadu laikā, kas, manuprāt, ir neizpildāmi. Jāatzīmē, ka ātrākā kandidātvalsts pievienošanās blokam ir prasījusi no diviem līdz sešiem gadiem," sacīja Palkova.
Runājot par to, kāpēc iestāšanās prasa tik ilgu laiku, pētniece atzīmēja, ka patlaban Eiropadome ir apstiprinājusi sarunu uzsākšanu gan ar Ukrainu, gan Moldovu. Nākamais solis, lai kandidātvalstis varētu iestāties ES, ir tā saucamais pārbaudes process. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisija (EK) veiks detalizētu atsevišķu politikas jomu pārbaudi un veicinās tālāku precīzu plānu izpildi, lai Ukrainu varētu uzņemt ES.
Pēc pētnieces paustā, pēc tam sekos sarunu process, kurā tiks skatīti ES saistīto normatīvie akti jeb "acquis communautaire" un vērtēta katra nodaļa. Tāpat tiks apspriests valsts progress, ko valstī vēl ir nepieciešams izdarīt, kādi ir konkrēti nosacījumi un tikai pēc tam notiek katras nodaļas slēgšana.
"Kad tiks izskatītas un izvērtētas visas 32 nodaļas, notiks vēl viens pārbaudes process. EK vēlreiz veiks pārbaudi un notiks vēl viena balsošana. Jāpatur prātā, ka visa šī procesa laikā arī aizverot kādu nodaļu, tās prasībām ir jābūt izpildītām 100% apmērā, kas konstanti būs arī jāuzrauga," sacīja pētniece.
Palkova atzīmēja, ka pēc nodaļu slēgšanas sekos ratifikācija un valsts kļūst par ES dalībvalsti. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka pēc šiem soļiem var redzēt, ka iestāšanās process ir diezgan ilgs.
Taujāta, kādas varētu būt Ukrainas lielākās problēmas un risināmie jautājumi veicamo reformu kontekstā, Palkova aicināja pievērst uzmanību Eiropas Komisijas ziņojumam, kur daži no mērķiem bija vājināt oligarhu ietekmi uz ekonomiku un sekmēt valsts iestāžu darba lielāku pārredzamību. Runa bija arī tie par tiesiskuma jautājumiem.
"Martā EK paziņos par plāna pārskatīšanu un nāks klajā ar paziņojumu, kurās jomās Ukrainai jāveic uzlabojumi. Paziņojums, kas bija novembra sākumā, patlaban ir jau novecojis, jo katru dienu starp Ukrainu un EK pārstāvniecību notiek pārrunas un diskusijas par izmaiņām iekšējā infrastruktūrā un tiesību aktos. Tāpēc patlaban ir grūti spriest par reformām, tas kļūs skaidrāks martā," skaidroja pētniece.
LETA jau rakstīja, ka ES dalībvalstu līderi 14.decembra samitā Briselē vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels par to pavēstīja sociālajos tīklos, nosaucot to par "skaidru cerības signālu viņu tautai un mūsu kontinentam".
Zelenskis paziņoja, ka ES lēmums sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu ir uzvara viņa kara plosītajai valstij un visai Eiropai. "Uzvara, kas motivē, iedvesmo un stiprina," viņš raksta tviterī. "Vēsturi veido tie, kas nav noguruši cīnīties par brīvību."
Lai pieņemtu lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par 50 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanu Kijivai, bija nepieciešama dalībvalstu vienprātība, taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns bija atkārtoti draudējis uzlikt veto abiem šiem lēmumiem.
Kāds Eiropas diplomātiskais avots aģentūrai AFP pastāstīja, ka Orbāns piekritis neatrasties telpā, kad pārējie 26 dalībvalstu līderi atbalstīja vienprātīgo lēmumu. Orbāns pavēstīja, ka Ungārija atturējās no ES līderu lēmuma sākt sarunas ar Ukrainu par dalību ES, nosaucot to par "pilnīgi bezjēdzīgu, iracionālu un nepareizu lēmumu".
"26 citas valstis uzstāja, lai šis lēmums tiktu pieņemts. Tāpēc Ungārija ir nolēmusi, ka, ja 26 citas valstis nolemj tā rīkoties, lai tās iet savu ceļu," viņš paziņoja sociālajā tīklā "Facebook" publicētā videoierakstā.
EK novembrī ieteica sākt sarunas ar Ukrainu, neraugoties uz atsevišķiem trūkumiem. Ukraina vairākkārt solījusi vēl nepaveiktās reformas īstenot tuvāko mēnešu laikā. Eiropadome arī piešķīrusi kandidātvalsts statusu Gruzijai.
Jau vēstīts, ka 17.maijā ES dalībvalstu vēstnieki ES Padomē apstiprināja, ka nākamās EP vēlēšanas notiks no 2024.gada 6. līdz 9.jūnijam.