Fragmenti no intervijas:
Internetā šobrīd pieejami ļoti daudzi video, kur redzams, kā Spānijas policija svētdien pielietoja agresivitāti pret cilvēkiem, kuri vēlējās piedalīties referendumā par (vai pret) Katalonijas neatkarību. Daudzi to vērtē kā cilvēktiesību pārkāpumu, nedemokrātisku varas izpausmi. Piekrītat?
Sāksim ar to, ka policija rīkojās atbilstoši norādījumiem, ko tā saņēma gan no tiesas, kas pasludināja šo referendumu par nelikumīgu, gan no valdības. Protams, likuma vara nozīmē kā samērīgu policijas rīcību, tā arī tiesas lēmuma un likuma ievērošanu. Nav tā, ka izpratne par demokrātiju, likumu ir tikai tādā interpretācijā, kādā kādam šajā konkrētajā brīdī gribētos. Vai vardarbība kā politiskā metode der ilgtermiņa risinājumam? Protams, ka ne. Izeja no šīs situācijas būs jāmeklē ļoti smagā politiskajā un konstitucionālajā procesā. Arī mums var būt daudzas un dažādas emocijas, jau redzam, ka Latvijas sabiedrībā tiek vilktas paralēles ar mūsu pašu pagātni, taču ir divas lietas, kuras tādā gadījumā jāatceras. Pirmā, ka savulaik Latvija un arī pārējās Baltijas valstis atguva neatkarību, jo to okupācija tika starptautiski vienmēr atzīta par absolūti pretlikumīgu un starptautiskajām tiesībām neatbilstošu, un otra lieta – Spānijā process, kādā savulaik tika pieņemta konstitūcija, bija gana demokrātisks. Vai šobrīd situācija ir vienkārša? Protams, ka ne. Tādā brīdī, kad parādās tik daudzas un dažādas liecības gan video, gan fotogrāfiju veidā par sadursmēm, par policijas rīcību, skaidrs, ka arī emocijas neapšaubāmi sit augstu vilni. Tā kā situācija ir sarežģīta, tāpēc, manuprāt, tas, kas nepieciešams paralēli politiskam procesam, ir zināms neatkarīgs vērtējums par to, vai un ciktāl spēka pielietošana bijusi samērīga, atbilstoša vispārpieņemtiem principiem.
Kas var dot tādu vērtējumu?
Gan attiecīgi kompetentas Spānijas institūcijas, gan arī ir pietiekami daudz starptautisku mehānismu.
Visu interviju lasiet otrdienas, 3. oktobra, avīzē Diena!
secinājums
ARGO
zvirbulēns