Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Sadrumstalotība kā norma © DIENA (17)

Zviedrijai rekordilgi – vairāk nekā divus mēnešus – pēc parlamenta vēlēšanām nav jaunas valdības. Šāda nebijusi situācija izveidojusies, jo vēlēšanās labi nostartēja galēji labējā partija Zviedru demokrāti, tādējādi liedzot kādam no diviem lielākajiem centrisko partiju blokiem iegūt absolūto vairākumu likumdevējā. Taču zviedru nespēja ilgstoši izveidot stabilu valdību nav nekas ārkārtējs, jo pēdējos gados līdzīga tendence ir vērojama visā Eiropā. Piemēram, pēc pērn notikušajām Bundestāga vēlēšanām Vācijas kanclerei Angelai Merkelei bija nepieciešami seši mēneši, lai vienotos par kārtējo "lielo koalīciju" ar sociāldemokrātiem. Turklāt arī tas vēl ne tuvu nav Eiropas rekords.

Neizzūdošais jaunavības kults © DIENA (5)

Daudzās valstīs visā pasaulē sievietes un meitenes tiek piespiestas veikt jaunavības pārbaudi, kurai nav nekāda zinātniska un medicīniska pamatojuma, taču tā var radīt sāpes un emocionālas ciešanas pārbaudāmajām,

Represijas aiz reformu fasādes © DIENA (4)

Žurnālists Džamals Hašogi 2. oktobrī sveiks un vesels iegāja savas dzimtās valsts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, lai nokārtotu ar laulības šķiršanu saistītus dokumentus. Viņš no turienes vairs neiznāca. 59 gadus veco vīrieti konsulāta telpās sagaidīja un aukstasinīgi nogalināja no Rijādas atsūtīta slepkavnieku brigāde, kas noziegumu, visticamāk, pastrādāja Saūda Arābijas augsta ranga amatpersonu uzdevumā.

Krievijas slepeno dienestu ēna © DIENA (25)

Lai arī pastāv radikāli atšķirīgi viedokļi par Krievijas militārā izlūkdienesta – dēvēta par Galveno izlūkošanas pārvaldi – kompetenci, eksperti ir vienisprātis, ka šis savulaik leģendārais un vienlaikus biedējošais slepenais dienests ir atgriezies un atkal izvērš aktivitātes aiz Krievijas robežām.

Meklē populisma avotu © DIENA (30)

Desmit gadu pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes izskan vērtējumi, ka tā ir vainojama pie populisma pieauguma Rietumos. Citi domā, ka tas ir pārāk vienkāršots uzskats.

Serebreņņikova arests. Neatkarīga prāta bīstamība © DIENA (7)

Šā gada 11. septembris, Maskava. "Jūsu godība, cilvēkam, kurš nav pastrādājis noziegumu, nebūtu jāatrodas mājas arestā. Tas ir acīmredzami," apsūdzētais Maskavas pilsētas tiesas zālē – 49 gadus vecais teātra un kino režisors Kirils Serebreņņikovs – atgādināja, ka nu jau vairāk nekā gadu atrodas savā dzīvoklī. Viņa paša vārdiem sakot – lielākais sods, ko Krievijas tiesu vara var piespriest, ir atņemt iespēju viņam strādāt.

Bēgt no bezcerības © DIENA (2)

ANO apgalvo, ka pēdējo gadu laikā Venecuēlu ir pametuši vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju. Viņi bēg no trūkuma un bada - Venecuēlā gandrīz 90% no 31 miljona Venecuēlas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, bet vidusšķira vairs nepastāv.

Pelēči pret lopkopjiem © DIENA (5)

Rietumeiropā strauji savairojušies savulaik gandrīz izmirušie vilki, kuri mēdz uzbrukt ganāmpulkiem. Lopkopji prasa ierobežot vilku populāciju, bet dzīvnieku aizstāvji aicina uz mierīgu līdzāspastāvēšanu ar pelēčiem.

Mūsdienu autoritārisms ungāru gaumē © DIENA (15)

eptembra sākumā Eiropas Parlaments (EP) oficiāli atbalstīja sankciju procedūras ierosināšanu pret Ungāriju par Eiropas Savienības (ES) pamatvērtību pārkāpumiem. Tas notika atbilstoši ES līguma 7. pantam, un šis lēmums iezīmē centienus panākt izmaiņas Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna īstenotajā politikā. Tikmēr kādreizējais liberālis Orbāns pakāpeniski slīgst aizvien dziļākā autoritārismā.

Demokrātijas bāka apdzisusi © DIENA (26)

Mjanmas demokrātijas un cilvēktiesību ikona Auna Sana Su Či 1991. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par drosmi un pašaizliedzību nevardarbīgi pretoties brutālam militāristu režīmam, kas pusgadsimtu ieslodzīja, spīdzināja un nobendēja tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Apbalvojuma piešķīrēji cildināja viņas centienus Mjanmā "izveidot demokrātisku sabiedrību, kurā valstī pārstāvētās etniskās grupas dzīvotu saskaņā viena ar otru".

Putina pensiju problēma © DIENA (15)

Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitāte pirmo reizi kopš Krimas aneksijas 2014. gadā ir ievērojami sarukusi. Tas nav saistīts ar ekonomiskajām problēmām, amatpersonu korupciju vai rietumvalstu sankcijām. Ilgstoši ļoti augstais iedzīvotāju atbalsts valsts līderim ir samazinājies, jo valdība šovasar paziņoja par plāniem palielināt pensionēšanās vecumu. Lēmums ir izraisījis sašutumu sabiedrībā un plašus ielu protestus, kas ir spējuši apvienot gan prokremliskās partijas, gan tā dēvēto nesistemātisko opozīciju ar galveno Putina kritiķi Alekseju Navaļniju priekšgalā. Ieceres pretinieki uzskata, ka politiķi vēlas miljoniem krievu atņemt ļoti nozīmīgu ienākumu avotu, bet daudzi pusmūžu sasniegušie baidās, ka varētu nemaz nenodzīvot līdz pensijai.

Kā remdēt filmslāpes Venēcijā © DIENA

Pasaules vecākā kinofestivāla dienaskārtībā ir tikai filmas. Turklāt darbi, kas nebaidās ne no "vecā" pārrakstīšanas un izcelšanas saulītē, ne nākotnes, pie kuras vēl tikai pierodam.

Pēdējais dumpinieks © DIENA (4)

Pagājušās nedēļas nogalē 81 gada vecumā no galvas smadzeņu vēža aizsaulē aizgāja Džons Sidnijs Makeins III. Viņš bija pazīstams kā aktīvs Krievijas un arī ASV prezidenta Donalda Trampa kritiķis, un tāpēc gan Latvijā, gan citās Austrumeiropas valstīs īpaši svarīgs ir jautājums, kas ieņems mirušā politiķa vietu ASV senātā.

Apspiešana vai brīva izvēle? © DIENA (54)

Bijušais Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Boriss Džonsons nesen izraisīja asas viedokļu sadursmes, paziņojot, ka musulmaņu sievietes, kas valkā tradicionālās seju pilnībā aizsedzošās galvassegas, izskatās pēc "vēstuļu kastītēm" un "banku laupītājiem". Viņš šos salīdzinājumus minēja savā komentārā par Dānijā ieviestajiem ierobežojumiem seju nosedzošam apģērbam, kas neļauj identificēt tā valkātāju. Dānija ir pēdējā no Eiropas valstīm, kur ir stājušies spēkā šādi ierobežojumi. Laikā, kad galēji labējie un populisti veikli izmanto vēlētāju bailes no terorisma, imigrācijas un vienkārši svešādā, vēršanās pret musulmaņu sieviešu ģērbšanās ieradumiem ir kļuvusi par populāru tendenci Eiropas politiskajā dienaskārtībā.

Pasaules visvairāk apdzīvotā valsts Ķīna vēlas būt pirmrindniece zaļās enerģijas izmantošanā, vienlaikus ķīniešu strauji augošā apetīte pēc gaļas sekmē globālo sasilšanu.

Šā gada 8. augustā apritēja desmit gadu kopš Gruzijas mēģinājuma atgūt kontroli pār prokrievisko Dienvidosetiju un tam sekojoša Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Gruzijā. Šis konflikts, kas iegājis vēsturē kā Piecu dienu karš jeb Augusta karš, joprojām tiek vērtēts pretrunīgi, bet tā sekas turpina spēlēt ļoti svarīgu lomu gan Krievijas un Gruzijas attiecībās, gan Gruzijas ārpolitikā.

Dažu minūšu laikā vienkārši izgaisa. Tā vienā teikumā var aprakstīt traģēdiju, kas pirms vairāk nekā četriem gadiem notika gaisā, – lidmašīna ceļā no Malaizijas uz Ķīnu ar 239 cilvēkiem pēkšņi pazuda bez vēsts. Arī ilgā un dārgā izmeklēšana nav devusi izskaidrojumu līdz šim lielākajai mistērijai pasaules civilās aviācijas vēsturē, kurā līdzīgi gadījumi gan bijuši arī iepriekš.

Beļģijas novecojušās atomelektrostacijas rada bažas kaimiņvalstīs. Aktīvisti un politiķi pieprasa beļģiem domāt par atteikšanos no kodolenerģijas

Galvenais iemesls katastrofālajam līgavu deficītam Ķīnā ir 1979. gadā apstiprinātā oficiālā politika Viena ģimene – viens bērns. Jau samērā drīz pēc varas pārņemšanas 1949. gadā Ķīnas komunistu vadība nonāca pie secinājuma, ka gadījumā, ja netiks ierobežots iedzīvotāju skaita pieaugums, valstij diezin vai izdosies nodrošināt tās pilsoņiem kaut minimāli pieņemamu iztikas līmeni, nemaz nerunājot par komunisma uzcelšanu. Šī iemesla dēļ valstī mēģināja īstenot vairākas kampaņas dzimstības samazināšanai – gan 1956. un 1962., gan 1971. gadā. Tomēr nekādus būtiskus rezultātus tās nedeva.

Apokaliptisku vīziju iedvesmots, Dienvidāfrikas miljardieris un izgudrotājs Īlons Masks ap sevi veido fūturistisku uzņēmumu impēriju un dzen uz priekšu atjaunojamo dabas resursu un kosmosa izpēti, nesaudzējot nedz savus darbiniekus, nedz kritiķus.

Šodien

Pasaule