Šo skarbo patiesību uz savas ādas šā gada sākumā pārbauda šķietami nesatricināmais saziņu platformu līderis WhatsApp. Kopš sociālo tīklu gigants Facebook 2014. gada februārī satricināja biznesa pasauli, nopērkot WhatsApp par gan tolaik, gan joprojām prātam neaptveramiem 19 miljardiem ASV dolāru, saziņas platforma rātni gulēja simtos miljonu viedtālruņu un pildīja savus pienākumus. Cilvēki apmainījās balss ziņām, tekstiem, bildēm, video, emocijzīmēm un kustīgajām bildēm jeb GIF. Gandrīz septiņus gadus visi runāja par saturu, bet ne par pašu platformu. WhatsApp pamazām pārvērtās par sugas vārdu "vatsapu", kas iemiesoja daudzveidīgu saziņu viedtālrunī, tāpat kā savulaik visas dokumentu kopijas dēvēja par kserokskopijām par godu kopējamo mašīnu ražotājam Xerox vai brokastu pārslas par kelogiem, pateicoties Kellogg’s zīmolam.
Taču atlika personu datu skandālos ierautajam Facebook ieminēties par jauniem privātuma politikas noteikumiem, lai WhatsApp vārds atkal skaļi izskanētu pasaulē. Tik skaļi, ka cilvēki pirmo reizi desmitgadē aizdomājās par to, kādā kanālā viņi sazinās, un sāka meklēt alternatīvas. Lietotāju reakcija bija tik spēja un pamatīga, ka platformas īpašnieki sajutās, kā rokas verdošā ūdenī iemērkuši, un ātri rāvās atpakaļ.
Palasīsim jūsu ziņas
Ko tad paredzēja privātuma noteikumu maiņa, kam sākotnēji bija jāstājas spēkā 8. februārī? Piekrītot nosacījumiem, lietotājs ļautu Facebook vadībai piekļūt savam telefona numuram, profila vārdam, IP adresei un arī satura dublējumam. Tas nozīmē, ka citos sociālajos tīklos, e-pastā vai Google būs reklāmas, kuru pamatā ir no lietotāja savāktā informācija. (Kamēr WhatsApp sarakstes tiek šifrētas, dublējums Google Drive mākoņa platformā netiek.) Ar to viss nebeidzas. Nosacījumi paredz, ka pakalpojuma sniedzējs arī varēs iegūt datus par lietotāja veiktajiem maksājumiem no tālruņa, kas būs ārkārtīgi vērtīgi tirgotājiem un reklāmu izvietotājiem.
Tas, protams, raisīja satraukumu gan par lietotāju datu pārdošanu citiem komersantiem detalizētai mērķauditorijas izpētīšanai, gan par nešifrētā satura dublējuma nodošanu varas iestādēm.
Trača dēļ privātuma politikas izmaiņu ieviešana tika apturēta, taču trauks jau bija saviļņojies. Daļa lietotāju patiešām piepildīja draudus un pārgāja uz citām platformām, citi sāka apzināt alternatīvas. Iespējams, liela daļa pat pirmo reizi uzzināja, ka alternatīvas patiešām pastāv, pat ja tās nav tik atpazīstamas un populāras.
Piemeklēt saziņas platformu, ko lietotu teju visi draugi un kolēģi, nudien nav viegli. WhatsApp kopš 2009. gada ir savācis vairāk nekā divus miljardus lietotāju 180 valstīs – tātad tas gozējas teju katrā trešajā regulāri lietotajā viedtālrunī. Taču privātumu augsti vērtējošajiem tas tomēr būs jādara, jo Facebook februāra nogalē pavēstīja, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 15. maijā. Tiem, kuri nepiekritīs jaunajiem nosacījumiem, būšot jāsamierinās ar apcirptu platformas versiju, kas neļaus apmainīties ar ziņojumiem, ziņo tehnoloģiju portāls TechCrunch. Palikšot vienīgi iespēja saņemt zvanus un ziņojumus.
Alternatīvas ir
Divas pēdējos mēnešos biežāk piesauktās alternatīvas bijušas Signal un Telegram. Interesanti, ka pirmās autori pat īpaši necentās izmantot situāciju. Signal ir bezpeļņas organizācijas izveidota platforma, kuras dibinātāju vidū ir WhatsApp radīšanā savulaik roku pielikušais Braiens Ektons. Plašāka sabiedrība Signal uzmanību pievērsa tikai pēc dienvidafrikāņu miljardiera, Tesla un SpaceX dibinātāja Īlona Maska ieraksta sociālajos tīklos. Uzreiz pēc tam četrās dienās Signal lietotāju skaits pieauga par 7,5 miljoniem un nu jau ir mērāms ap 100 miljoniem.
Straujā izaugsme arī var kļūt par galveno Signal klupšanas akmeni, jo bezpeļņas organizācija nav paredzējusi ieguldīt lielus līdzekļus jaunu serveru iegādē, lai palielinātu platformas kapacitāti. Taču līdz ar lietotāju skaita pieaugumu tas būtu jādara. Jau janvārī cilvēki atsauksmēs par Signal sūdzējās, ka ziņojumi pienāk ar aizkavēšanos.
No lietotāja skatpunkta Signal piedāvā faktiski visu to pašu, ko WhatsApp, – ziņapmaiņu, emocijzīmes, video pārsūtīšanu un tamlīdzīgas iespējas. Lielākais mīnuss ir izplatība. Lai arī 100 miljoni lietotāju šķiet daudz, tie tomēr ir tikai daži procenti no visiem planētas iedzīvotājiem. Bet, lai draugs vai kolēģis saņemtu ziņojumu, viņam jāielādē lietotne savā tālrunī. Un pagaidām mūsu pusē to izdarījuši tikai daži tūkstoši cilvēku.
Otrs bieži pieminētais variants ir Telegram, kas janvārī kļuva par visvairāk lejupielādēto mobilo lietotni, neskaitot datorspēles. Gada sākumā to savā viedtālrunī ievietoja 63 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā šajā pašā mēnesī pirms gada. Līdz ar to kopējais lietotāju skaits ir pārsniedzis pusmiljardu, ko var vērtēt kā nopietnu pieteikumu uz WhatsApp pozīciju satricināšanu. Vai tas tiešām izdosies, gan redzēsim maija otrajā pusē, kad WhatsApp noteikumiem nepiekrītošie sastapsies ar ierobežojumiem. Par Telegram gan jāpiebilst, ka tā saknes stiepjas Krievijā, taču šobrīd platforma bāzēta Rietumos.
Jāpievērš uzmanība drošībai
"Visām lietotnēm – WhatsApp, Signal un Telegram – ir atvērti programmēšanas kodi, kas ļauj ielūkoties pirmkodā un secināt, ka Signal un Telegram sarakstes ir šifrētas abos virzienos. Turklāt abu lietotņu uzturētāji norāda, ka nesniedz lietotāju datus arī pēc atbildīgo iestāžu pieprasījuma. Telegram gadījumā spilgts piemērs ir Baltkrievijas opozīcija, kas lietotni aktīvi izmanto protestu organizēšanā. Kā līdz šim redzams, lietotnes īpašnieki patiešām neizsniedz sarakstes atbildīgajām iestādēm un ievēro lietotāju datu drošību. Ja kādam radušās bažas par Telegram saistību ar Krieviju, jāpiezīmē, ka lietotne ir saistīta ar VK.com, taču juridiski pieder Anglijas uzņēmumam. Lai gan Signal un Telegram ir vienlīdz drošas lietotnes, personīgi sliecos par Telegram izmantošanu tieši tāpēc, ka Signal lielā pieprasījuma dēļ var rasties problēmas," potenciālos WhatsApp aizstājējus izvērtē Biznesa augstskolas Turība IT virziena vadītājs Jānis Pekša.
Tikmēr Eiropas vidienes iedzīvotāju atzinību izpelnījusies Šveicē radītā platforma Threema, ko gan liela daļa austrumeiropiešu uzreiz izslēgs no potenciālo kandidātu saraksta. Šī lietotājiem visnotaļ draudzīgā lietotne, kas neievāc personas datus un nerāda reklāmas, ir par maksu. Nelielu, taču pietiekamu, lai bezmaksas interneta satura sludinātāji tai uzreiz uzgrieztu muguru. Par Threema jāsamaksā 2,99 eiro un, protams, jāpierunā visi draugi izdarīt to pašu, kas ir vēl grūtāks uzdevums. Ieguvums ir droša saziņas vide, kurā viss saturs tiek šifrēts, ieskaitot videozvanus un pārsūtītos failus. Turklāt Threema pat nav jāsavieno ar tālruņa numuru kā WhatsApp. Platforma ģenerē nejaušu lietotāja ID, ko draugi pievieno adrešu grāmatā. Droši un anonīmi kā Šveices bankā. To īpaši novērtē paši šveicieši un vācieši. No pēdējiem Threema lieto seši miljoni, tādēļ šī platforma ir septītais populārākais saziņas kanāls valstī.
Reģionāli spēlētāji
Kad WhatsApp vēl tikai sāka ceļu uz globālu atzinību, ar to visai veiksmīgi konkurēja Viber. Vienubrīd 2010. gadā Izraēlā izstrādātās platformas piekritēju rindas bija gana kuplas arī Latvijā, taču vairākums lietotāju nosliecās par labu lietotnei ar zaļo logo. Arī pati Viber pēc nonākšanas Japānas tehnoloģiju giganta Rakuten paspārnē vairāk sakoncentrējās uz Āzijas, Tuvo Austrumu, Krievijas un Austrumeiropas tirgu. To labi pazīst Baltkrievijā, Moldovā, Ukrainā un arī Indijā. Lai arī Viber Eiropā nav tik redzama, tā joprojām darbojas, ik dienu nodrošinot saziņu aptuveni 260 miljoniem aktīvo lietotāju.
Ķīnas telefonu īpašnieki noteikti pamanījuši, ka dažos no tiem jau rūpnīcā ielādēta WeChat platforma, kas piedāvā ne vien saziņu, bet veselu sīkrīku ekosistēmu. Tā ļauj iepirkties, pasūtīt taksometru, norēķināties par pirkumu un spēlēt spēles, neizejot no WeChat. Taču lielākā daļa no pakalpojumiem pieejama tikai Ķīnā, tādēļ WeChat ir iecienīta lielākoties Āzijas lielvalstī. Tur šai lietotnei, kuras dizains daudziem rietumniekiem šķiet nesaprotams vai ne pārlieku gaumīgs, ir 1,2 miljardi lietotāju. Tātad – WeChat izmanto gandrīz katrs Ķīnas iedzīvotājs.
Tikmēr jauniešu auditorijā popularitāti iemanto Discord, kas sākotnēji tika veidota kā čatošanas platforma datorspēļu entuziastiem, taču pamazām pāraugusi par individuāla saziņas kanāla un Telegram saknes stiepjas Krievijā, taču šobrīd platforma bāzēta Rietumos darba kolektīvu komunicēšanas vides hibrīdu. Tajā var viegli izveidot grupas saziņu izvēlētajiem dalībniekiem, vienlaikus uzturēt videokonferenci ar vairākiem cilvēkiem un paralēli sarakstīties. Šī platforma ir pateicīga ar plašām piekļuves iespējām, jo to var izmantot gan mobilajās lietotnēs, gan Mac, Windows un Linux operētājsistēmu datoros. Šo priekšrocību novērtējis jau ceturtdaļmiljons lietotāju, tiesa, liela daļa ir jaunieši, arī no geimeru kopienas.
Kurš kāps tronī?
Līdzšinējā pieredze ar tehnoloģiju risinājumiem rāda, ka cilvēce tiecas uz vienotu standartu. Gadu gaitā vairākums datorlietotāju nosliekušies par labu Windows operētājsistēmai, viedtālruņos dominē Android, tālruņu atšķirīgie uzlādes vadi ir atmesti, un vairākums nosliecies par labu USB, bet no neskaitāmiem sociālajiem tīkliem nepārprotami populārākais ir Facebook.
Sekojot šai loģikai, arī saziņas platformu jomā pēc WhatsApp saceltās jezgas noslāņošanās ir neizbēgama – agrāk vai vēlāk kāds ieņems dominējošo lomu. Tuvāko mēnešu notikumi arī lielā mērā parādīs, cik ļoti sabiedrībai tiešām rūp personas dati, ņemot vērā, ka patiesībā jau šodien tos nākas atdot teju katram komersantam par atļauju apmeklēt tā vietni. Runa, protams, ir par sīkdatnēm. Facebook spēja "nopārdot" klientiem šo ideju vai piedāvāt kādu kārdinošu labumu jauno noteikumu pieņemšanai arī izšķirs, vai WhatsApp izdosies noturēt pozīcijas. Ja ne, tad kas stāsies vietā? Kāds no esošajiem risinājumiem vai kaut kas pilnīgi jauns? Uzzināsim jau pavisam drīz.