Toreiz man šķita, ka beidzot valsts galvenā ierēdņa amatā ir cilvēks, kurš tiešām reformēs ierēdniecību.
Diemžēl cerības bija veltas, un to šā gada sākumā zināmā mērā apliecināja arī Valsts kontroles secinājums. Proti, solītais formālais rādītājs – nodarbināto slodžu skaita samazinājums 6% apmērā – ir pat pārsniegts, taču izņēmumu, metodikas un jaunu amata vietu izveidošanas dēļ reformas laikā nodarbināto skaits valsts budžeta iestādēs nav ievērojami mainījies – pirms un pēc reformas tajās nodarbināti aptuveni 60 tūkstoši darbinieku.
Acīmredzami VK nesokas ar valsts pārvaldes – būtībā ierēdniecības – reformēšanu, un nevar izslēgt, ka nemaz tik ļoti negribas to darīt. Taču rezultātu no VK pieprasa, un šķiet, Citskovskis – apzināti vai neapzināti – nolēmis rīkoties provokatīvi. Proti, aizvakar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, runājot par valsts pārvaldē nodarbināto skaita mazināšanu, nesaprotamu iemeslu dēļ Citskovskis pēkšņi paziņoja, ka Latvijā ir pārāk daudz tiesnešu, prokuroru un pirmsskolas pedagogu (!), raksta Delfi.
Pirmšķietami Citskovskis nolēmis satracināt sabiedrību ar šādiem, kā pats piebildis, "tikai piemēriem", un nevar izslēgt, ka šādu provokatīvu paziņojumu mērķis ir maksimāli pasargāt tieši paša vadīto ierēdniecības armiju no reformēšanas. Laikā, kad, piemēram, tūkstošiem bērnu aizvien gaida rindā uz bērnudārzu, bet strādājošie bērnudārzi aizvien izjūt darbinieku trūkumu, paziņot, ka mums ir teju uz pusi par daudz pedagogu, ir ļoti savdabīgi. Diez vai Citskovskim nav informācijas par reālo situāciju, tas vairāk izskatās pēc politiķu ierastās prakses piemērošanas – ja skolotāji pieprasa celt algas, tiek paziņots, ka tādā gadījumā būs jāatņem ārstiem, un otrādi. Tāpēc jautājums – vai Citskovskis pēc šādiem izteikumiem ir tiesīgs palikt amatā?