Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Dienas komentārs

Vārda brīvība un tolerance

Vārda un domas brīvība ir nozīmīga vērtība, kura jāaizstāv Eiropas Parlamentam. Tā, spriežot pēc Eirobarometra aptaujas, uzskata 27% respondentu kopumā Eiropas Savienībā un 26% tieši Latvijā. Diskusijas par vārda brīvību īpaši saasinājušās Covid-19 pandēmijas laikā, turklāt, pastāvot epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un attīstoties modernajām tehnoloģijām, iedzīvotāji aizvien vairāk lieto sociālos tīklus, kas ļauj ikvienam publiski paust savu viedokli.

Darbības imitācija

Pagājušajā nedēļā atļāvos paust kritisku ironiju par valsts pārvaldes vēlmi visus iespējamos procesus tik ļoti birokratizēt un salikt visādos instrukciju rāmjos, ka beigās nav jābrīnās par faktu, ka sabiedrība, proti, nodokļu maksātāji, vispār nesaprot, ar ko un kādēļ ikdienā nodarbojas valsts pārvalde. Taču nodokļu maksātāju barotā ierēdniecība nelika ilgi vilties un šonedēļ atkal "iepriecina" ar kārtējo birokrātijas šedevru.

Iespēju logs Francijas prezidentam

Nedēļas sākumā tika aizvadītas divas visaugstākā līmeņa politiķu tikšanās, kuras, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ģeopolitiskās spriedzes Eiropā samazināšanos vai tālāku eskalāciju. Vācijas jaunais kanclers Olafs Šolcs Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons Maskavā – ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu.

Zaļais un sarkanais režīms

Brīdī, kad daudzās valstīs tiek mainīti Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, arī Latvijā šķēpi tiek lauzti par to, cik jēgpilni ir saglabāt "zaļo režīmu" ("Ieeja tikai armCovid-19 digitālajiem sertifikātiem") un "sarkano režīmu" ("Var apmeklēt, neuzrādot sertifikātu").

Guļavas un blēži

Saeimas opozīcija pagājušajā nedēļā pievērsa uzmanību kādai problēmai, kas pieraduma dēļ dažiem nu jau sāk šķist par pašsaprotamu normu.

Koalīcija demonstrē politisko tuvredzību

Nebūtu īsti pareizi teikt, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija nebūtu nosaukusi vainīgos, kas atbildīgi par sabiedrībai daudz izmaksājušajām kļūdām vakcinācijas procesā un visā Covid-19 pandēmijas vadībā, jo piektdien pieņemtajā galaziņojumā nav minēti konkrētu atbildīgo politiķu vārdi.

Gāzes vads, kas sola problēmas Eiropai

Pirms šodien Pekinā paredzētās ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas Ķīnā ir ieplānota arī tās līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Tiek gaidīts, ka abu lielvaru līderi nāks klajā ar kopīgu starptautiskās situācijas redzējumu, kā arī parakstīs vairākus divpusējās sadarbības līgumus.

Neiekrist jaunos slazdos

Eiropas ekonomiskajā politikā šobrīd iezīmējas divas tendences – panākt iespējami lielāku enerģētisko neatkarību, sevišķi no nedrošiem resursu piegādātājiem, kā arī tā dēvētais zaļais kurss, kas paredz aizvien lielāku uzmanību veltīt atjaunojamajiem enerģētiskajiem resursiem un kļūt "klimatneitrāliem".

Kuram ticēt, kuram neticēt?

Brīžos, "kad Latvijas valsts augstākās amatpersonas runā par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām, cik lielā mērā jūs ticat viņu teiktajam?" iedzīvotājiem jautāja pētījumu centrs SKDS. Par atbildēm sociālajos tīklos informēja SKDS direktors Arnis Kaktiņš: "31% netic nevienam vārdam, bet 41% drīzāk netic. 4% pilnībā tic, bet 18% drīzāk tic. Kopš 2020. gada decembra neticība ir pieaugusi."

Vācijas fronda un rietumu vienotība

Vācijas izdevums Der Spiegel vēsta, ka Vācijas vēstniece ASV Emilija Hābere nosūtījusi valsts Ārlietu ministrijai konfidenciālu vēstuli, kas sākas ar vārdiem "Berlīne, mums ir problēma" un kurā vēstīts, ka Savienotās Valstis Vācijas pozīcijas Ukrainas krīzes jautājumā dēļ sāk uzskatīt Berlīni par "neuzticamu partneri".

Slīkšana instrukcijās

Vakar elektroniskajā pastā saņēmu ierastos ikdienas sūtījumus no valdības preses dienesta, un manu uzmanību pievērsa viens konkrēts sūtījums, kas sevī ietver gluži vai proletariāta laikmeta uzsaukumu "darbaļaudīm". Proti, jau e-pasta nosaukums bija intriģējošs – "Jaunā kārtība palīdzēs mērķtiecīgāk plānot valsts iestāžu darbību". Protams, virsraksts aicināt aicināja atvērt gan pievienoto preses relīzi, gan arī konkrēto normatīvo aktu ar nu jau diezgan birokrātisku nosaukumu "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu".

Politiķi ignorē problēmu

Latvijā šogad ir otrā zemākā minimālā mēnešalga Eiropas Savienībā (ES) – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, t. i., bruto. Zemāka minimālā alga ir tikai Bulgārijā – 332 eiro.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide