Taču strauju algas pielikumu skolotājiem neviens nesola.
«Skolēns nav prece, dzīvot, nevis izdzīvot», «Nauda seko skolēnam, gribam - lai arī skolotājam», «800 eiro kā Igaunijā» - šādi un līdzīgi saukļi vakar skanēja skolotāju protesta gājienā Rīgā, kurā piedalījās izglītības darbinieki no visas Latvijas. Dienas aptaujātie skolotāji uzsver, ka neprasa daudz - tikai cieņas pilnu attieksmi, kas atspoguļojas arī valdības darbos. V. Mūrniece norādīja, ka visus skolā nostrādātos 35 gadus strādājusi ar pārslodzi, bet valsts apmaksā tikai pusi darba. Piemēram, lai sagatavotos mācību stundai, apmaksātas ir sešas minūtes. Tik īsā laikā nav iespējams kvalitatīvi sagatavoties un nodrošināt mācību kvalitāti. Tā arī ir viena no izglītības darbinieku galvenajām prasībām - saņemt algu par visiem darba pienākumiem. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško Dienai norādīja, ka valsts neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto darbu paliekot skolotājiem parādā vidēji 341,28 eiro mēnesī.
Otra pedagogu prasība ir godīgs darba samaksas modelis. Lai gan jau divus mēnešus īpaša darba grupa kopā ar ārzemju ekspertiem strādā pie tā izstrādes, konkrētu piedāvājumu joprojām nav. I. Mikiško norāda, ka darba grupas sanāksmes vairāk ir «diskusiju klubs, nevis kaut kas konkrēts». Līdz ar to nav zināms, vai tiks uzlabots jau esošais modelis «nauda seko skolēnam» vai piedāvāts kas jauns. Tomēr pat tad, ja konstruktīvs piedāvājums tiks izstrādāts, nav garantiju, ka tam atradīsies nepieciešamais finansējums. Līdz ar to viss darbs var būt veltīgs. Arī Diena pārliecinājās, ka skolotāju vidū valda neticība izmaiņām sistēmā. Kuldīgas starpnovadu arodbiedrības priekšsēdētājs Viktors Šteinbergs Dienai norādīja - neviens nevar apliecināt, ka jaunā modeļa ieviešanai nauda tiks piešķirta. Tikmēr lauku skolām klājas grūti un, iespējams, daļu nāksies slēgt.
Lai sasniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) atalgojumu, LIZDA prasa katru gadu finansējumu nozarei palielināt par 10%. Tas nozīmē, ka 2015. gadā papildus būtu nepieciešami aptuveni 40 miljoni latu. Patlaban citās ES valstīs atalgojums ir pat 10 reizes lielāks. Arī kaimiņvalstīs šī atšķirība ir būtiska - Igaunijā skolotāji par likmi saņem 802 eiro, bet Polijā vairāk nekā 900 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Strauju atalgojuma pieaugumu skolotājiem Latvijā gan neviens nesola. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) Dienai sacīja, ka patlaban ministrija strādā pie iepriekšējās valdības solījumu pildīšanas. Tas arī panākts - no šā gada 1. septembra par vienu likmi skolotājs saņems 420 eiro. Tāpat darbs norit pie tā, lai tiktu apmaksāti visi pedagogu pienākumi, kam nepieciešami vēl vairāki gadi. Skolotājiem gan tikšot piedāvāts konkrēts atalgojuma palielinājuma grafiks, bet pieaugums nebūs tik liels, kā to pieprasa arodbiedrība.
Arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) protesta laikā skolotājiem konkrētus solījumus nedeva.
Pēc mītiņa I. Mikiško Dienai gan norādīja, ka līdz rudenim jaunas protesta akcijas nav plānotas. Tomēr, ja valdība neņems vērā skolotāju prasības, rudenī gaidāms streiks.