Strādā laukos
«Mana mamma ir ģimenes ārste, tāpēc jau pamatskolas laikā man likās pašsaprotami, ka arī es kļūšu par ģimenes ārsti,» Dienai atzina jaunā ģimenes ārste Ieva Pūpola, kura šogad ir arī Rūdolfa Skaidrā balvas laureāte. To 1991. gadā nodibināja, lai veicinātu jaunu latviešu ārstu darbu Latvijas laukos. Ieva stāsta, ka nav šaubījusies par to, ka strādās laukos, lai gan citi kursabiedri meklēja sev vietu prestižajās Rīgas slimnīcās. Viņa sevi uzskata par lauku meiteni, tāpēc izvēlējusies prakses vietu Aizputē, tuvāk mājām. Patlaban ārsta praksē pavadīti pieci gadi, un, lai arī mediķe ir jauna, tomēr pacienti viņai uzticas. Vecāka gadagājuma cilvēki gan mēdzot saukt viņu par meitiņu un dažreiz pasmīnēt, bet Ieva to uztver ar smaidu. Arī turpmākos darba gadus viņa plāno pavadīt laukos, tomēr atzīst, ka darbs ir grūts. Mazajās praksēs ģimenes ārsti vēl tiek galā, taču lielākās praksēs ir pavisam grūti. Darba kļūst aizvien vairāk, bet ne vienmēr ģimenes ārsti saņem novērtējumu. Ik pa laikam Ievai gadās saskarties ar situāciju, ka pacienti nevar samaksāt. Taču arī šādos gadījumos viņa neatsaka, dodas mājas vizītēs, palīdz un nosaka - samaksāsiet, kad varēsiet. Viņa to dara no labas sirds, tomēr Dienai bilst, ka visam ir sava robeža - galu galā jābaro arī sava ģimene.
Cīnās par finansējumu
Tieši mazais finansējums veselības aprūpē un nepārdomātās reformas ir iemesls, kāpēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) nolēma izteikt neuzticību veselības ministrei Ingrīdai Circenei (Vienotība). Asociācijas prezidents Pauls Princis Dienai norādīja, ka jau sasniegta kritiskā robeža. Galvenie ģimenes ārstu iebildumi ir pret lielajiem pacientu līdzmaksājumiem, kuru dēļ liela daļa pacientu nevar saņemt pienācīgu veselības aprūpi. Piemēram, 2012. gada Pasaules Veselības organizācijas statistika liecina, ka Latvijā pacienti par savu veselības aprūpi piemaksā 43% no kopējās summas. Pēc P. Prinča domām, patlaban tie varētu būt jau 50% un tas nav pieļaujams. Tādējādi pacientu piekļuve pie ārsta ir divas reizes sliktāka nekā vidēji Eiropā. Tas pasliktina iedzīvotāju veselības stāvokli, bet vainoti tiek ģimenes ārsti. Asociācija arī norāda, ka ministres pieņemtie lēmumi nav pārdomāti un nenāk par labu kopējai situācijai veselības aprūpē, tomēr kopējā atbildība par pašreizējo situāciju veselības aprūpē jāuzņemas valdībai.
Meklēs risinājumu
Iespējams, tieši skaļie LĢĀA izteikumi ir iemesls, kāpēc nozares atbildīgās amatpersonas sarosījušās. Lai gan pati ministre patlaban slimības dēļ nepilda darba pienākumus, piektdien notika tikšanās starp ģimenes ārstiem un atbildīgajām amatpersonām. Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš gan uzsvēra, ka iedzīvotāju gaidas un vajadzības no veselības aprūpes sistēmas vienmēr būs lielākas par valsts finansiālajām iespējām. Ministrija regulāri informējot valdību par situāciju nozarē un lūdz piešķirt arī papildu līdzekļus veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, iespēju robežās tas tiekot atbalstīts.
Lai gan joprojām ministrijai un ģimenes ārstiem nav vienāda redzējuma, panākta vienošanās par turpmāko sadarbību situācijas uzlabošanai. Arī P. Princis Dienai apliecināja, ka ir guvis apstiprinājumu, ka vismaz pacientiem situācija varētu uzlaboties. Savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska Dienai sacīja, ka gaida sarunas ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu (Vienotība), kura I. Circenes slimības laikā uzņēmusies nozares ministra pienākumu pildīšanu.
Pateicoties pacientu vēstulēm, atzinību saņēma arī citi ģimenes ārsti. Apbalvojumus saņēma arī ģimenes ārstes Ilze Skuja, Evita Valdmane, Ilga Kreicuma, Ilona Radziņa, Vija Pelčere, Anžela Leite un Inita Galeja.