Mēli var nokost
Viesojoties Latvijā, P. Kuks ir secinājis, ka Vecrīgā pārvietoties pa bruģētajām ielām ir īpaši grūti, un jokojot piebilst, ka mēli var nokost. Nokļūt uz gājēju ietvēm nav bijis viegli, jo trūkst pazeminātu ietvju nobrauktuvju. Pretēji novērojumi bijuši Rīgas centrā, kur gandrīz nekur nav bijis problēmu.
Līdzīgi ir ar piekļuvi ēkām. Jaunajos namos nav bijis sarežģīti iekļūt, jo pie durvīm ir uzstādīta speciāla rampa, bet vecajos namos tādu nav. Viņš gan piebilst, ka šo problēmu viegli var atrisināt ar pagaidu uzbrauktuvēm, ko vajadzības gadījumā var uzstādīt. Piemēram, vienkāršas koka rampas ir efektīvas un nemaksā dārgi.
P. Kuks atgādina arī par invalīdu tualetēm. Viņš atzīst, ka nereti viņam ir jāplāno konkrēti maršruti, kā pārvietoties, tikai tāpēc, ka ne visur pieejamas invalīdu tualetes. Tā gan nav problēma tikai Latvijā. Cilvēkiem ratiņkrēslos ir problēmas arī ar taksometriem. Ar vadītāja palīdzību vēl var iekļūt taksometrā, taču tā bagāžniekā nereti nav vietas, kur ielikt ratiņkrēslu.
Ekonomiski izdevīgi
«Ja jūs nevarat nodrošināt klienta iekļūšanu ēkā, jūs nevarat viņam neko pārdot,» runājot par vides pieejamības ekonomisko nozīmīgumu, atgādina P. Kuks. Viņš arī paskaidro, ka vides pieejamība ir svarīga ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslā, bet arī vecākiem cilvēkiem un jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem. Ņemot vērā, ka šie cilvēki ceļo tikpat daudz kā citi un, iespējams, aizvien vairāk par savu galamērķi izvēlēsies tieši Latviju, šiem jautājumiem jāpieiet ļoti nopietni. Kā piemēru ekonomiskajam ieguvumam, iekļaujot sabiedrībā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, P. Kuks norādīja, ka Anglijā sevišķa uzmanība ir veltīta automašīnu ražošanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem; tās veido 10% no pārdošanas apjoma.
Trūkst kontroles
Apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis Dienai norādīja, ka vides pieejamība Latvijā pēdējos gados ir ļoti uzlabojusies. Tomēr joprojām apvienība saskaras ar tādiem argumentiem kā «ēka ir padomju laika mantojums, tai ir vēsturiskās ēkas statuss» un tamlīdzīgi. Nereti problēmas ir tieši vecajās ēkās.
Lielāka vilšanās gan ir tad, kad vides pieejamības prasības netiek ievērotas jaunajos projektos, īpaši tāpēc, ka likumdošana šajā ziņā Latvijā ir sakārtota. Kā piemēru A. Bolis minēja Latvijas Mākslas akadēmijas jauno piebūvi. Lai gan jau projekta laikā apvienība bija norādījusi uz rupjiem pārkāpumiem, tomēr tas netika ņemts vērā. Negatīva pieredze bijusi arī jaunajā Nacionālās bibliotēkas ēkā, kur invalīdu tualetēs atbalsta rokturi bija ieskrūvēti rīģipsī. Atbalstoties tie izlūza.
Kā galveno problēmu A. Bolis saskata nepilnīgo kontroles mehānismu. Pēc viņa domām, gan valstij, gan pašvaldībai stingrāk būtu jāseko līdzi vides pieejamības ievērošanai. Lai gan teorētiski šim mehānismam būtu jāstrādā, praktiski tas ne vienmēr notiek, to pierāda atklātās nepilnības gan jaunajās būvēs, gan vecajās ēkās, kuras tiek pārbūvētas vai kurām mainītas funkcijas.
Ekonomikas ministrijā Dienai norādīja - lai tiktu ievēroti normatīvie akti, jābūt izstrādātiem kvalitatīviem būvprojektiem, kas ir arhitektu atbildība. Savukārt būvvaldei ir pienākums izvērtēt arhitekta piedāvātos risinājumus un, ja nepieciešams, tos noraidīt vai lūgt precizēt. Jaunajā būvniecības likumā ir noteikts, ka būvvaldei ir pienākums izskatīt alternatīvus tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanā, pieaicinot vides pieejamības ekspertus.