Jau šogad nedēļas sākumā notikušajā latviešu valodas eksāmenā, lai pārbaudītu skolēnu zināšanas, 1. daļā vairs nebija testa, bet tā vietā tikai divi uzdevumi. Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvis Kaspars Špūle Dienai šādas pārmaiņas skaidroja ar to, ka testā ne vienmēr skolēni ir pietiekami vērīgi un nereti kļūdās neuzmanības dēļ. Tāpat ir gadījumi, kad atbildes izvēlētas uz labu laimi. Līdz ar to ne vienmēr tas parāda skolēna spējas. Tādēļ patlaban arī notiek diskusijas par citiem eksāmena variantiem.
Sākotnēji ideja bijusi eksāmenā skolēnu zināšanas pārbaudīt tikai ar domraksta palīdzību, atsakoties no citām pārbaudījuma daļām. Jāatzīmē, ka savulaik šāda kārtība bija, tomēr 2004. gadā sistēma tika mainīta. Iemesls - ar domrakstu vien nepietika, lai novērtētu skolēnu spējas, un, piemēram, augstskolas šo rezultātu varētu izmantot kā atlases kritēriju jauno studentu uzņemšanā. Arī tagad šādu ieceri atbalstījusi tikai trešdaļa latviešu valodas skolotāju. Pedagogus mākušas šaubas, vai viena uzdevuma ietvaros ir iespējams objektīvi pārbaudīt vairāku gadu laikā iegūtās prasmes un zināšanas. K. Špūle arī atzīmēja, ka šāda pieeja no Baltijas valstīm patlaban ir tikai Lietuvā. To Dienai apstiprināja arī Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijā, atzīmējot gan, ka papildus domrakstam skolēniem nepieciešams nokārtot arī mutisku uzdevumu, runājot par konkrētu tematu, kurš ir zināms iepriekš.
VISC ir nolēmis iet Igaunijas ceļu, kur valsts valodas eksāmenā ir divas daļas - darbs ar tekstu un domraksts. Tas nozīmē, ka, strādājot ar dažādiem teksta fragmentiem, skolēnam ir jāformulē to temats, aktualitāte, jāizsaka savs viedoklis, kā arī vairāki uzdevumi būs saistīti ar precīzu valodas lietojumu. Savukārt otrajā daļā skolēnam jāraksta domraksts, paužot savu viedokli par kādu no dotajiem tematiem. Līdz ar to tiek pārbaudīts valodas lietojums un zināšanas par interpunkciju, gramatiku un citām lietām. Tas gan nenozīmē, ka gaidāmas būtiskas izmaiņas - jau patlaban tiek realizēta šāda pieeja, papildus gan piedāvājot vēl citus uzdevumus.
Dienas aptaujāto skolotāju vidū viedokļi par gaidāmajām izmaiņām atšķiras. Piemēram, Kuldīgas Centra vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Alda Urtāne norāda, ka galvenais ir prast lietot valodu tieši paša veidotā tekstā. Tomēr problēmas varētu būt ar darbu vērtēšanu, jo domrakstā vērtētājs tomēr var būt subjektīvs - šajā gadījumā nevar vienkārši pārbaudīt pareizi vai nepareizi. Savukārt Liepājas 1. ģimnāzijas skolotājs Normunds Dzintars uzskata - izmaiņas ir nepieciešamas, bet nevajadzētu atteikties no skolēnu konkrētu zināšanu pārbaudes. Lai gan domrakstā var izvērtēt valodas lietojumu un daļu no skolēnu zināšanām, tas neaptver visu programmas standartu.