Pavisam nesen internetā parādījās publikācija, kurā bijušais ātrās ēdināšanas tīkla Kentucky Fried Chiken (KFC) darbinieks ļauj ielūkoties, kāda nekārtība valda uzņēmuma virtuvē. Uz grīdas samests ēdiens, netīri trauki, sabojāta kanalizācija un citas higiēnas prasībām neatbilstošas lietas publikācijas autors dēvē par ēstuves ikdienu. Kā atklājās vēlāk, PVD pēdējā gada laikā jau divreiz sodījis konkrēto uzņēmumu par līdzīgiem pārkāpumiem, bet nu, reaģējot uz izskanējušo informāciju, sākta vēl viena jauna administratīvā lietvedība.
Zinot, ka netīrība šajā vietā ir regulāra parādība, rodas jautājums, kāpēc tā nav slēgta un joprojām brīvi apkalpo klientus. PVD apgalvo, ka šādam solim pagaidām nav pamata: «Viens ir skatīties fotogrāfijas, bet otrs ir uz vietas izvērtēt un redzēt to reālo situāciju. Tiek izvērtēts, vai tas, kas neatbilst prasībām, var ietekmēt pārtikas drošumu un kaitēt patērētājam. Līdzko tā notiek, uzņēmums tiek aizvērts vai tam uz laiku tiek apturēta darbība, lai visu sakārtotu,» paskaidro I. Zepa.
Neskatoties uz to, ka gan fotogrāfijas, gan PVD pārbaudes acīmredzami uzrāda nepilnības KFC darbībā, uzņēmuma pārstāvis Jozs Berlicks apgalvo, ka sūdzības par higiēnas prasību neievērošanu pilnībā neatbilstot realitātei, par ko viņš pats esot pārliecinājies arī klātienē. Savukārt iepriekš pieminētā publikācija esot vienīgi nomelnošana no bijušā darbinieka puses.
Pēc fotogrāfiju aplūkošanas daudzi apgalvo, ka uzticība publiskajām ēstuvēm krietni samazinājusies, tomēr PVD atgādina, ka situācija tiek kontrolēta. Dienestam ir plānveida pārbaužu grafiks - ēdināšanas uzņēmumus tas apciemo divas reizes gadā, taču apsekošanas biežums nav akmenī kalts: «Ja aizejam uz pārbaudi un nekonstatējam nekādus pārkāpumus, tad nākamā pārbaude varbūt būs tikai pēc gada un pārbaužu skaits tad ir vienreiz gadā. Savukārt, ja tiek konstatēti daudzi pārkāpumi, kuriem tiek uzdots novēršanas termiņš, notiek atkārtota pārbaude. Reaģējot uz patērētāju sūdzībām, tiek veiktas arī ārpuskārtas pārbaudes, šo iemeslu dēļ atsevišķos uzņēmumos PVD viesojas reizi gadā, bet citviet krietni biežāk. Taču vismaz reizi gadā sanāk pabūt katrā uzņēmumā.» Dienesta pārstāve arī atklāj, ka grēko visi - gan mazie un lielie, gan dārgie un lētie ēdināšanas uzņēmumi, tāpēc konkrētu kritēriju, kā izvērtēt, kuru ēstuvi apmeklēt, nav. Bet der atcerēties, ka PVD mājaslapā ir pieejami plānveida pārbaužu rezultāti, kas ļauj vismaz nedaudz aptvert situāciju.
Visbiežākie pārkāpumi saistīti tieši ar cilvēcisko faktoru - uzņēmuma vadība maz seko līdzi darbiniekiem, bet darbinieki higiēnas prasības atstāj otrā plānā - nemazgā rokas, nepārvelk un nemaina cimdus, gatavo uz netīrām virsmām. I. Zepa stāsta arī par uzņēmumiem, kur jau gadiem dienesta pārbaudes beidzas ar vienu un to pašu pārkāpumu konstatēšanu: «Grūti spriest, kāpēc tā. Var runāt par to, ka soda naudu apmēri nav motivējuši, taču skaidrs, ka sods neizmaina cilvēku - vieni samaksā un protas, bet citi turpina savu ierasto ceļu.» Turklāt nevar arī novelt vainu uz zināšanu trūkumu, jo katram ēdināšanas uzņēmuma darbiniekam ir obligātā kārtā jāapgūst minimālo higiēnas prasību kurss.
PVD patērētājiem iesaka pievērst uzmanību vismaz trauku, piederumu, personāla un ēdamzāles tīrībai un neatbilstību gadījumā ziņot iestādei.