Maurlociņus pareizi ir dēvēt par sīkloku sīpoliem. Sīkloki ir sens liliju (Liliacea) dzimtas kultūraugs, kas sastopams gan Eiropā, gan Sibīrijā, gan Ziemeļamerikā. Par maurlokiem tos saucam, jo vizuāli tie tiešām atgādina kuplu, treknu zāles pušķi. Tie ir daudzgadīgi augi un vienā un tajā pašā vietā vienlīdz bagātīgi spēj kuplot pat gadus piecus, bet optimālais laiks, cik tiem vajadzētu ļaut augt vienā un tajā pašā dobē, ir trīs gadi. Ko darīt vēlāk ar veselīgiem, gana kupliem ceriem? Tos var pavairot sadalot. Labākais laiks maurloku dalīšanai un sadalīto ceru pārstādīšanai ir, sākot no aprīļa beigām līdz maijam, kamēr augsne nav iesilusi par daudz, jo lociņi visaktīvāk sāk augt, kad augsnes temperatūra ir ne vairāk kā +10 grādi, savukārt virs +20 grādiem to augšanas temps ievērojami samazinās.
Taču visbiežāk maurlokus audzē no sēklām. Tās ir melnas, pasīkas, bet labi dīgst un ātri aug. Audzējot no sēklām, sīkloku sīpoli vienā gadā jau zarojas 20–30 jaunos dzinumos, bet nākamajos gados šo dzinumu daudzums var sasniegt pat 50, veidojot kuplu, košu un ļoti sulīgu ceru. Kļūda, ko bieži vien pieļauj, – sasēj maurlociņus pārāk cieši, līdz ar to ir grūti no tiem izravēt nezāles, kuras laika gaitā ieviešas starp ceriem.
Maurlociņi sadīgst un izaug ātri, pēc pusotra mēneša jau var mieloties ar pirmo ražu. Tie nav sevišķi prasīgi attiecībā uz augsnes sastāvu, arī nelielā noēnojumā raža izdosies gana laba.
Vienas sezonas laikā var tikt pie vairākām sīkloku ražām. Taču reizi veģetācijas sezonā ieteicams tos pilnībā nogriezt, jo saulainā, karstā laikā lociņi mēdz dzeltēt. Pēc nogriešanas nākamā raža atkal aug zaļa un spēcīga.