Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Nodokļu kļūdu labojums?

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) nesenie izteikumi, ka jādomā par nodokļu paaugstināšanu, uzskatāmi par signālu tam, ka drīzumā gaidāma nākamā nodokļu reforma. Jāatceras, ka jau iepriekš to, ka nepieciešams diskutēt par nodokļu sistēmu un veikt tajā izmaiņas, Dienai sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Tomēr ir vairākas, ar iepriekšējo nodokļu reformu, kas tika ieviesta 2018. gadā, saistītas mācības, ko vajadzētu ņemt vērā nodokļu sistēmas nākamajiem reformētājiem. Pirmkārt, jāapzinās, ka jebkādām izmaiņām allaž būs gan plusi, gan mīnusi, un spilgts piemērs tam ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 0% likmes piemērošana reinvestētajai peļņai un ar UIN saistītās izmaiņas kopumā. Daudzi uzņēmēji Dienai atzinuši, ka UIN 0% likmes piemērošana reinvestētajai peļņai ir sengaidīts un pareizs lēmums, kas motivē peļņu ieguldīt biznesa attīstībā, savukārt daudzi nevalstisko organizāciju pārstāvji norādījuši, ka ir vājināta uzņēmumu vēlme ziedot šo organizāciju projektiem. 

Otrkārt, nodokļu reformas mācība ir tāda, ka sarežģīta maksājamo nodokļu (šajā gadījumā – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)) aprēķināšana rada problēmas. Par to, ka jāievieš progresivitātes princips "jo augstāki ienākumi, jo lielāka nodokļa likme", tika runāts jau sen, un pēc būtības progresivitātes princips ir vērtējams pozitīvi. Taču nodokļu reformas autori iemanījās progresivitāti ieviest tā, ka daļa iedzīvotāju, paši iepriekš to nenojaušot, šā gada pavasarī uzzināja, ka ir valstij parādā nevis dažus, bet pat vairākus simtus eiro. Turklāt maksājamā IIN aprēķins, kas balstās gan uz dažādām IIN likmēm, gan uz neapliekamā minimuma diferencēšanu, ir tik sarežģīts, ka parastam nodokļu maksātājam ir gandrīz neiespējami saprast, kāda būs situācija nākamā gada martā – būs viņš parādā valstij vai valsts būs parādā viņam. Turklāt arī uzņēmēju, t. i., darba devēju, teiktais norāda uz to, ka daudzas domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) rodas atšķirīgas tiesību normu iztulkošanas rezultātā, un, jo sarežģītāk ir uzrakstītas šīs normas, jo lielāks ir risks, ka VID un uzņēmumu grāmatveži normas izpratīs un piemēros dažādi. 

Un treškārt, diemžēl nodokļu reforma neveicina to, ka mērķtiecīgi, strādīgi mūsu valsts iedzīvotāji, kuri cenšas nopelnīt vairāk par minimālo algu, būtu ieinteresēti palikt dzīvot un strādāt Latvijā, jo, kā jau norādījuši ekonomikas eksperti, IIN progresivitāte tiek piemērota no neadekvāti zema ienākumu līmeņa. 
Jācer, ka, mainot nodokļu sistēmu, tiks novērstas nepilnības, bet jaunas kļūdas netiks pieļautas.

Top komentāri

Posts legālajai ekonomikai
P
Diferencētā neapliekamā (DNM) ietekme: 1) Pēc ekonomiskās būtības DNM ir atbalsts uzņēmējiem, kuri maksā zemu atalgojumu; 2) DNM veicina zemas pievienotās vērtības (lētā darbaspēka) ekonomikas saglabāšanai; 3) DNM dod priekšrocības “aplokšņu algu” sektoram; 4) DNM mazina to uzņēmumu konkurētspēju tirgū, kuri legāli maksā normālas algas; 5) Pretēji plaši tiražētajiem mītiem, DNM nemazina nevienlīdzību, bet pat nedaudz palielina to starp personām ar un bez apgādājamajiem. Vienīgie nodokļu instrumenti, kas mazina nevienlīdzību, ir uz speciālajām grupām - bērni, pensionāri, personas ar invaliditāti – orientētie. Tos valdības piedāvājums neparedz palielināt straujāk (tos palielinās saskaņā ar iepriekšējo grafiku – bērniem – līdz 250, pensionāriem – līdz 300, bet invalīdu speciālo atvieglojumu plānots atstāt iepriekšējā līmenī.
Dienas bizn. 30.10. labs raksts
D
tur teikts, ka Kariņš un Reirs visvairāk rūpējas par aplokšņu algu maksātājiem un to saņēmējiem, tādā veidā šķērdējot milzu līdzekļus un graujot legālo ekomomiku. https://www.db.lv/zinas/valdibas-budzets-saeimas-dzirnavas-492680
tiešā progresivitāte ir negatīva
t
it īpaši ekonomikas attīstības periodā, kad ir nepieciešama pāreja uz augstāku efektivitāti, augstāku pievienoto vērtību un augstāku atalgojumu. Tiešā progresivitāte to bremzē. Pozitīvi ir vērtējama tikai un vienīgi netiešā progresivitāte, kas ir balstīta uz ienākumu guvēja apgādībā esošo personu skaita - atvieglojums par apgādībā esošu personu. Pārējos gadījumos progresivitāte ne tikai bremzē izaugsmi un veicina ēnu ekonomiku, bet arī palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē