Lauki nonākuši krustcelēs

Turklāt nesen arī sociālajā medijā Facebook bija lasāms ieraksts, kura autors, kurš ikdienā dzīvo Rīgā, pauda savus novērojumus Vidzemes centrālajā daļā, uzsverot, ka lauki kļūst aizvien tukšāki. Komentāros paustā reakcija uz šādu viedokli bija gan piebalsošana autoram, gan arī pārmetumi, ka viņš ignorē visu to labo, kas ir ieraugāms laukos un mazajās apdzīvotajās vietās, gan arī žēlabas, ka laukos viss ir vēl daudz bēdīgāk, nekā novērojis ieraksta autors. 

Taču, ja ignorē gan reklāmiski salkanos pārspīlējumus "mūsu ciemā viss ir izcili", gan vaimanas, ka vienmēr un visur viss ir tikai slikti, tad izkristalizējas jautājums, par ko vajadzētu diskutēt valstiskā mērogā gan saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, gan arī saistībā ar Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, un šis jautājums ir: uz kuras nozares attīstību būtu jākoncentrējas, lai nodrošinātu to, lai laukos dzīvo mērķtiecīgi, enerģiski cilvēki, kuri ir gatavi strādāt un pat veidot savu biznesu? Turklāt šīs izvēlētās nozares izaugsme būtu jāsekmē. Un te būtiska ir izšķiršanās par to, kura nozare patlaban šķiet tā perspektīvākā. Lauksaimniecība? 
Nenoliedzami, mūsu valstī lauksaimniecība ir ekonomiski un psiholoģiski nozīmīga nozare ar spēcīgām vēsturiskajām saknēm, bet pašreizējā situācija liecina, ka ar lauksaimniecību vien nepietiek, lai laukos nemazinātos iedzīvotāju skaits. 

Rūpniecība? Latvijā ražošana koncentrējas galvenokārt lielajās pilsētās un novadu centros, un, kā savulaik norādīja kādreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, nevar cerēt, ka ikvienā ciemā kāds vietējais uzņēmējs vai ārvalstu investors atvērs rūpnīcu. 

Tūrisms? Tam nepieciešama ļoti mērķtiecīga valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbība, turklāt jāapzinās, ka mēs dzīvojam laikā, kurā ārvalstu ceļotāji ir gatavi tērēt naudu par kvalitatīvu un tieši viņiem interesantu tūrisma piedāvājumu, un šāds piedāvājums Latvijas laukos ir, taču ārvalstu viesi nevēlas braukt pa bedrainu ceļu, lai, sekojot grūti saprotamām, šķībām norādēm, nonāktu kādā lauku sētā, kuras iemītniekiem pelnīt ar tūrismu gribas, bet izpratnes par tūrisma biznesu īsti nav.