Viņš baložos ieskatījies bērnībā, bet vēlāk dzīvē nav bijis izdevības nodarboties ar putniem. Kad Garkalnes novadā uzcelta māja un profesors aizgājis pensijā, ar sievu Ņinu nolēmuši - ir īstais laiks atgriezties pie senās aizraušanās. Tagad viņam ir divi desmiti skaistu baložu. Profesors piedalījies starptautiskās sporta baložu sacensībās. Viņš pieved mani pie kāda būra. Balodis tajā nedaudz atgādina parasto zili pelēko ielas dūju, tikai ir vismaz divas reizes lielāks: «Čempions! Šis tikko atgriezies no Vācijas. Trijās dienās viņš nolidojis 1006 kilometrus no Berlīnes līdz Juglai. Daudziem baložiem tas nebija pa spēkam. Viņš atnesa Latvijai slavu. Latvijas baložu audzētājiem gads īpašs arī tāpēc, ka Latvijas Pasta un dekoratīvo baložu biedrība uzņemta Eiropas Sporta baložu audzētāju asociācijā.»
Balodi pret zirgu
Genādijs Gončarovs interesanti izklāsta baložu vēsturi.
Mājas baložu ciltstēvs ir klinšu balodis, kuru cilvēks pieradināja vairāk nekā pirms pieciem tūkstošiem gadu. Senajiem romiešiem, grieķiem, indiešiem un ķīniešiem baloži bija liela vērtība. Īpaši skaistus putnus varēja iemainīt pret izcilu arābu rikšotāju, veselīgu vergu vai spēcīgu ziloni. Par baložiem radītas daudzas leģendas. Baložus apdziedājis Homērs. Platons dūjas dēvējis par spārnotiem ģēnijiem. Savā templī baložus turējusi Afrodīte, Senajā Romā šiem putniem būvēti simtiem torņu. Olimpisko spēļu laikā Romā pasta baloži pirmie atnesa ziņas par uzvarētājiem. No tā laika olimpiādēs gaisā tiek palaisti simtiem baložu.
Sīrijā un Persijā V gs. p. m. e. tika izveidots pirmais lielākais pasta baložu sakaru kanāls. Pēdējais baložu pasts kā sakaru līdzeklis Indijā likvidēts tikai 2004. gadā Viena no slavenākajām pasaules ziņu aģentūrām - Reuters - baložu pasta pakalpojumus sāka izmantot 1850. gadā.
Mājas baložus turējuši slaveni cilvēki - Anglijas karaliene Elizabete, dziedātājs Elvijs Preslijs, bokseris Maiks Taisons, modes dizainers Mauricio Guči, aktieris Pols Ņūmens un daudzi citi. Lūk, cik slavens ir balodis!
Papagaiļa vietā
Vērojot ikdienā pierastos putnus ielās un parkos, grūti iedomāties, ka pasaulē ir ap 800 baložu šķirņu - augstlidojošie, dekoratīvie, pasta, vistu u. c. Baltijā šie putni sāka iedzīvoties XIX gadsimtā. Latvijas baložu audzētāji izveidojuši piecas baložu šķirnes: Rīgas spoguļastes, Rīgas melnastes, Rīgas vairogspārneņus, viena no vecākajām Rīgas baložu šķirnēm ir Rīgas baltsvītru baloži. Liepājā izveidota šķirne Liepājas baltastes. Tās visas iekļautas arī ārzemju katalogos. Gončarovs stāsta, ka pasta baloži vienmēr atgriežas mājās un viņi ir uzticīgi mīļotie - partnerus maina tikai otra putna nāves gadījumā.
Gaišmatains puisēns Gončarovam izstādē jautā - vai balodi var turēt mājās papagaiļa vietā? Baložu audzētājs smej: « Kāpēc ne? Balodis maigi dūdotu un priecētu mājinieku acis. Turklāt balodis ir pieticīgs, viņam vajag būri metrs reiz metrs reiz metrs. Dūjas ir viegli kopt - pabaro, samaini ūdeni, iztīri būri, un putns būs laimīgs.»
Taču balodim arī jālido! Genādijs Gončarovs skaidro: «Balodis var izvingrināt spārnus katru dienu. Putni jābaro noteiktā laikā, bet pirms lidošanas baložus nebaro. Kad nāks ēšanas laiks, dūjas atgriezīsies būrī. Vajag tikai attaisīt logu!.» Nuja, bet baloži ir, vārdu sakot, kur lido, tur kakā! Gončarovs mierina: «Putnam barības vads ir tikai trīs četrus centimetrus garš. Viņš atvieglojas jau desmit minūtes pēc barības uzņemšanas, tikmēr dūju patur būrī! Līdz nākamajai ēdienreizei balodis vairs nekakās!» Vai balodim ir ienaidnieki dabā? «Kaķi, vanagi, kaijas. Pašreiz ārā valdošais sals balodim nav ienaidnieks. Ja putns paēdis, viņš var izturēt pat trīsdesmit un vairāk grādu salu. Mājās balodim ļoti kaitīgs ir caurvējš un mitrums.»
Baložiem mazuļi var dzimt sešas reizes gadā. «Dūja uz olām sēž visu nakti līdz desmitiem rītā, tad līdz četriem pēcpusdienā viņas vietu ieņem gādīgais papucis, kuru pēc tam līdz nākamajam rītam atkal nomaina dūja. Putnēni sāk apspalvoties nedēļas vecumā. Pēc mēneša viņi jau ceļas spārnos. Ja baložu šķirnei īss knābis, putns var tikai izdēt olas. Tās pieliek citai perētājai ar normālu knābi, jo īsknābji nevar izbarot savus putnēnus. Baloži dzīvo astoņus līdz divpadsmit gadus, ielas baloži - divus trīs gadus.»
Navigācija knābī
Amerikā, Polijā, Francijā, Vācijā, arī Ķīnā un Indijā tāpat kā vistas, pīles un tītarus audzē arī gaļas baložu šķirnes. Pasaulē izveidotas ap 12 gaļas baložu šķirņu. Viena gaļas baloža svars var būt no 800 g līdz 1,5 kg. Šo putnu gaļa ir ļoti pieprasīta. Zināms, ka, lietojot uzturā baložu gaļu, izzūd Alcheimera slimības simptomi, bet bērniem ātrā laikā var izārstēt diatēzi. Arī baložu olas atzītas par veselīgām. Balodi gaļai var izmantot no divu mēnešu vecuma. Genādijs Gončarovs priecājas, ka Latvijā gaļas baložus neaudzē un baložu gaļu neēd. «Es arī neesmu mēģinājis to ēst citur pasaulē. Ja manus putnus nenoķer vanags, viņi skaisti dzīvo un mirst dabīgā nāvē.»
Genādijs Gončarovs priecājas par saviem Nikolajevas un pasta baložiem: «Lai paceltu balodi gaisā, tas jāstimulē ar svilpienu vai plaukšķinot. Man ir divi konteineri. Lieku tajos baložus un eju pie jūras. Vispirms pārbaudu, vai tuvumā nav vanaga. Izlaižu pasta baložus, viņi iet riņķiem. Ja parādās vanags, baloži ātri aizlido. Vanags ir par slinku, lai putnus ķertu. Nikolajevas baložus laižu laukā, kad debesis tīras. Vertikāli kā tauriņi viņi paceļas divu kilometru augstumā, un tos var saskatīt tikai ar binokli. Atpakaļ putni nāk pēc stundas, divām vai trim. Balodim navigācijas sistēma ir knābī. Cilvēki nav varējuši noskaidrot, kā tā strādā.»