Kad XVI gadsimtā Vācijā parādījās pirmais vilciens, ko pa koka sliedēm vilka zirgi, ļaudis droši vien izbrīnā raustīja plecus. Mūsdienās vārdi "šaursliežu dzelzceļš" grasās palikt tikai par mēles mežģi. Labi, ka izzust kolorītajam vēstures lieciniekam neļauj daža treknāka pašvaldība, savukārt vienīgais Latvijā privātais vilcieniņš ar tam piederīgo infrastruktūru jau sešpadsmito gadu funkcionē Talsu novadā. Kad Igurda Baņķa vadītais bānītis pirms atiešanas no Ārlavas stacijas iesvilpjas, sajūsmas pilni spiedzieni un izsaucieni "wow!" nav retums.
Vēsture ir visapkārt
Pirms sava lolojuma izrādīšanas Igurds Baņķis atgādina, ka bānīša vecākais priekštecis šaipusē čunčinājis no Rojas garām Ārlavas baznīcai uz Dundagu un Mazirbi. Pirmā pasaules kara laikā vācu armija uzbūvējusi līniju, un tā pastāvējusi līdz 1928. gadam, kad tikusi nojaukta.
Bānītis Igurdam iekritis sirdī jau bērnībā, jo uz Talsiem zēns braucis ar šo transportlīdzekli. Ikdienā tas līdz 1962. gadam kursējis maršrutā Valdemārpils–Roja.
Bet pie domas par sava bānīša būvniecību Igurdu novedusi interese par novada vēsturi: "Nosaukumu Ārlavas bānītis devu, lai popularizētu šo apdzīvoto vietu. Mikrofonā, lai dzird abos vagonos (viens ir slēgtais, otrs – vaļēja platforma), stāstu par mūsu sētu Kauliņi un arī par Ārlavas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 23. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00