Laikā, kad aiz loga valda ziemas pelēkums, Līgas Biņkovskas dārzs, kura krāšņums iemūžināts fotogrāfijās, ir kā vasaras klātbūtnes oāze, bet dārzkopības sezonā tas iedvesmo mēģināt pašam uzburt kaut ko tikpat skaistu. Līga ar savu lolojumu dalās Instagram vietnē, kur viņa atrodama kā @liganakts.
Līgas dārzs ir tik daudzveidīgs, kārtīgi sakopts un veselīgs, ka, šķiet, to veido un aprūpē diplomēta dārzniece. Taču Līga pēc profesijas ir fotogrāfe, viņai ļoti patīk arī gatavot maltītes, izmantojot dažādus augus, un piedzīvot jaunas sajūtas un garšas ceļojot.
Cik sen tiki pie sava dārza?
Pirms trim gadiem iegādājāmies zemes īpašumu Ogres dārziņos, kas bija blakus jau vīra ģimenei piederošam zemes gabaliņam. Šos divus dārziņus apvienojām un sākām tur dzīvot arī ikdienā.
Vai jau no bērnības tev ir bijusi saistība ar dārza darbiem?
Bērnībā dzīvoju Dundagā, lauku viensētā. Mums bija govis, vistas, truši un, protams, kārtīgs dārzs. Liels kartupeļu lauks, tikpat liels zemeņu lauks, jo tēta mīļākais ievārījums ir zemeņu, un vēl daudz citu labumu! Būtībā viss, ko varēja nopirkt tirgū un iestādīt dārzā, mums bija! Tas viss bija jākopj un jāravē, ko mana mamma aizrautīgi un čakli darīja, taču man tolaik ravēšana bija viens no nemīļākajiem darbiem. Mēģināju atrast jebkādu atrunu, lai tikai nebūtu mammai jāpalīdz dārzā, un visiem zvērēju, ka tad, kad pieaugšu, man dārzā būs tikai augļu koki, jo tie nav jāravē… Tagad ņemu savus vārdus atpakaļ.
Kā tavs dārzs ir attīstījies līdz tam, kāds tas ir tagad?
Visus dārza darbus darījām pamazām trīs gadu garumā un no vecu šķūnīšu un neražojošu augļu koku pleķīšiem esam tikuši līdz pieklājīgam dārzam, tajā ir viss, kas vien var būt, – augļu koki, košumdobes, atpūtas zonas, ogu un dārzeņu dobes, siltumnīcas, viens liels šķūnis un plaša terase. Mana pieredze nebija nekāda lielā, jo, lai gan bērnībā bieži biju mammas dārzā, es nepievērsu uzmanību tehniskām detaļām. Tas viss bija jāmācas pašai, ko mūsdienās ir ļoti viegli izdarīt, visa informācija ir brīvi pieejama internetā. Šaubu gadījumos vēl reizēm piezvanīju mammai un vecākajai māsai.
Cik daudz laika dārzs prasa, un kas ir tavi palīgi dārza darbos?
Dārzs prasa tik daudz laika, cik tajā mirklī varu dot. Pavasarī dārzā varu mierīgi pavadīt katru brīvo mirkli. Vasarā arī, jau atpūšoties ar draugiem uz terases, bet rudenī gan sagurstu, novācu ražu un cenšos to pareizi uzglabāt, lai darbs nav bijis veltīgs. Ziemā ir mans atpūtas un jauno plānu kalšanas laiks.
Kas attiecas uz palīgiem, šis dārzs nebūtu iespējams bez mana vīra palīdzības, visas būves, ēkas un tajā skaitā augstās dobes ir viņa roku darbs. Viņš palīdz arī pie rakšanas, laistīšanas, zāles pļaušanas. Mūsu dārziņā ir arī dažas dobes un siltumnīca vīra mammai un omītei. Viņas man arī ir labas padomdevējas, un ir tik forši ar viņām parunāties par dārza aktualitātēm.
Kādas ir mīļākās nodarbes – plānot, dēstīt, vērot augam vai baudīt ražu?
Man noteikti mīļākais darbs ir plānot! Varu stundām, dienām meklēt sēklas, zīmēt dārza skices un iedvesmoties no piemēriem internetā. Protams, ar nepacietību vienmēr gaidu, kad varēšu pagaršot izaudzēto vai ieraudzīt pirmo ziedu!
Kādi ir neparastākie augi tavā dārzā?
Mana dārza kolekcija tikai top, cik gan liela tā varētu būt pēc trīs gadiem, bet es priecājos par šajā pavasarī iegādāto plakanaugļu persiku Saturns! Pārējie ir diezgan ierasti augi. Neierastāks laikam ir tieši mans dārza izkārtojums un augstās dobes. Par tām saņemu visvairāk jautājumu.
Vai gadās arī kļūdas, kad kaut kas neizdodas? Ko no tām mācies?
Protams, ka ir kļūdas. Viena no lielākajām ir iestādīt lietas, kas pašai negaršo, jo gribas dārzā daudzveidību. Katru gadu apsolos, ka tā vairs nedarīšu, bet pavasarī sēklu pirkšanas laikā kaut kādas rozā brilles uzrodas un tā vien liekas, ka pēkšņi ēdīšu to, ko nekad neēdu. Un tad otra lielākā kļūda, ja tā to var nosaukt, ir augu izkārtojums dobēs. To laikam tikai ar gadiem var izkopt un iemācīties, jo grūti iztēloties, stādot kādu augu, kā tas izskatīsies citās sezonās un pieaugušā izmērā.
Kādam ir jābūt veiksmīgam dārzkopim, kādas rakstura īpašības un prasmes ir nepieciešamas?
Jābūt vien vēlmei to sākt darīt! Pamatlietas var iemācīties no internetā atrodamās informācijas, galvenais sākt ar viegli audzējamiem augiem un savas prasmes uzlabot pamazām, sezonu pēc sezonas cenšoties jau ko sarežģītāku izaudzēt.
Uzskatu, ka visas rakstura īpašības sakārtos un iemācīs pats dārzs. Piemēram, man tas māca atlaist kontroli, jo dārzā (dabā) nekas nav kontrolējams! Dārzs māca pacietību! Šogad par ātru sastādīju ziedus dārzā, un tie nosala.
Mācos pieņemt dabiskos procesus, to, ka visam reiz pienāk beigas, lai atkal sāktos no jauna.
Kādi ir plāni un ieceres dārza nākamajai sezonai?
Ir plānā pabeigt ogu dārza daļas pārvērtības un nedaudz pārveidot augsto dobju dārza un siltumnīcas priekšu. Katru gadu izvēlos vienotos toņos viengadīgos ziedus, nākamgad plānoju violetos, rozā un baltos toņus. Plānoju arī jau drīz iegādāties jaunas tomātu šķirnes nākamajai sezonai!
Kā dārzu sagatavoji ziemai?
Rudenī manī ir palicis pavisam maz iedvesmas dārzam, izdaru tikai pašas nepieciešamākās lietas – iestādu ziemas ķiplokus, apgriežu visu, kas jāapgriež, aizvācu visu lieko uz kompostu un piesedzu salīgākos augus, kad atnāk aukstums.
Pēdējā laikā daudzi aizraujas ar dārzkopību, telpaugiem. Kā tev šķiet, kāpēc tas ir nācis modē?
Es domāju, ka tam ir daudzi iemesli, katram tas būs nedaudz atšķirīgs. Man personīgi vienkārši parādījās šāda iespēja. Rīgā, dzīvojot dzīvoklī, diži nedomāju par dārzu, bija pāris telpaugu un ķiršu tomāti uz palodzes, bet tas arī viss. Kad parādījās iespēja, arī pamanīju visus plusus, ko dārzkopība var sniegt, – veselīgu, dabiski audzētu pārtiku, prieku un gandarījumu par savu ieguldīto darbu, mieru, kas iestājas, rušinoties zemē, to, kā attīrās domas un samazinās stress, vienkārši esot savā dārzā. To pašu varu teikt arī par telpaugiem! Tie ienes dzīvību, mājīgumu mājās. Man liekas, ka mums visiem dziļi sevī pietrūkst dabas, tās harmonijas, un rūpes par augiem gan dārzā, gan telpās ir solis tuvāk tai.