Pavasara vēstneši, kas vieni no pirmajiem ver savus ziedus pretī saulei, ir krokusi. Viena no ievērojamākajām krokusu kolekcijām, kas ar savu daudzveidību var mēroties pasaules līmenī, ir tepat Latvijā – Raiskuma pagasta Jaunrujās –, un to izveidojis puķkopis un selekcionārs Jānis Rukšāns. Viņa krokusu kolekcijā pavisam ir ap 1700 botānisko paraugu, bet, dodoties ekspedīcijās, viņš atklājis un aprakstījis ap 50 sugu.
Var sastapt arī sugai neparastas krāsas
Kaut arī šķiet, ka krokusi ir visiem zināmi un parasti ziedi, kas atrodami teju katrā pavasara puķu dobē un akmensdārzā, to daudzveidība ir vērā ņemama, un, lai tos izdotos veiksmīgi izaudzēt, par šiem augiem ir pareizi jārūpējas.
Krokusu ģintī ir apmēram 80 sugu, kas savvaļā aug galvenokārt Vidusjūras reģiona zemēs, Viduseiropā, Krimā, Kaukāzā, Turcijā, Irānā un Vidusāzijā, šie augi sastopami kalnainos apvidos. Krokusi ir nelieli augi bez virszemes stublāja, veido apaļus un saplacinātus bumbuļsīpolus. Ziedi lielākoties aug pa vienam vai arī ir vairāki kopā tādā kā pušķītī, tie ir lieli, piltuvveida, dažādās krāsās – no baltas un maigi dzeltenas līdz piesātināti tumši violetai, oranžai. Rozā un sarkanās krāsas krokusos parasti nav, taču Jāņa Rukšāna kolekcijā tādas ir sastopamas. Krokusu ziedi izaug tieši no bumbuļsīpola. Vakaros un apmākušās dienās tie aizveras. Daļa sugu zied pavasarī, daļa – rudenī, un tās dēvē par vēlziedēm. Lapas krokusiem ir šauras, cietas, veido pušķi.
Jāstāda rudenī
Krokusiem patīk labi drenēta, viegla augsne, kas bagāta ar trūdvielām, saulaina vieta un sausums pēc lapu nodzeltēšanas. Tos dēsta akmensdārzos, ziemciešu stādījumos, starp retām krūmu grupām, zālienos. Labos apstākļos krokusi ātri pavairojas veģetatīvi, un ligzdas var dalīt ik pēc diviem vai trīs gadiem. Ja gribat dārzā skaistas krokusu audzes, šo ziedaugu pavairošanos gan nevajadzētu atstāt pašplūsmā, jo krokusu ligzdas drīz vien pieaug pilnas, pārblīvējas, bumbuļsīpoli kļūst mazi un pārstāj ziedēt.
Krokusus izrok, kad to lapas sāk nodzeltēt, – parasti tas ir vasaras pirmajā pusē, jūnijā. Ja krokusi aug zālienā, jāuzmanās, lai lapas pirms tam nenopļautu. Kad bumbuļi izrakti, tos apžāvē, notīra un uzglabā sausā vietā aptuveni 17–20 grādu temperatūrā un, kad tie "atpūtušies", atkal izstāda augustā, septembrī. Jo vēlāk krokusus iestāda, jo sliktāk tie pirmajā gadā zied un vairojas. Ar vēlziežu pārstādīšanu gan nevajadzētu kavēties – lai tie ziedētu, noteikti jāstāda augusta sākumā. Mēslojumu sīpolpuķēm vēlams pievienot to stādīšanas brīdī. Krokusi pārziemo labi un parasti neizsalst, ja ir sniega sega, taču kailsals tiem var kaitēt, tādēļ drošības pēc vajadzētu ziemas sākumā tos piesegt jeb nomulčēt ar kūdru, sausiem salmiem vai lapām.
Kādas šķirnes izvēlēties?
Stādiet tā, lai acis priecētu daudzveidība! Krokusi Blue Pearl ir viena no pievilcīgākajām krokusu šķirnēm ar maigi gaiši ziliem ziediem, uzzied ap aprīļa sākumu, un ziedēšanas ilgums ir vidēji 20 dienas. Ārējo apziedņa lapu ārpuse ļoti gaiši zilgana, galotnē gaiši zilgana, pamatnē pelēcīga mēlīte, ko ietver gaiši violeti zili lāsots laukums. Iekšpuse gandrīz balta, galotnē no abām pusēm gaiši zilgans ēnojums, ārpuses pamatnē pelēcīgi zaļgana mēlīte.
Zeltziedu krokuss Cream Beauty ar lieliem ziediem maigi krēmīgā krāsā arī izteikti un patīkami smaržo, uzzied aprīļa sākumā, priecē ap 20 dienām un ir piemērots noēnotām dārza daļām.
Krokusi tomazīni Barr’s Purple, kuri zied bagātīgā ametista purpursarkanā krāsā, valdzina ar savu skaistumu. Šai šķirnei ir brīnišķīgi sešziedlapiņu ziedi, kas atveras un aizveras saulainās dienās. Kad ziedi atveras, tie iegūst zvaigžņu formu.
Iespējams iegādāties arī dažādu krāsu krokusu miksli, tā tiksiet pie pārsteiguma, kad tie uzziedēs.