Cigoriņus Latvijā vairāk pazīstam kā izejvielu dzērienam jeb cigoriņu kafijai, taču ir šķirnes, kuras lietojamas salātos un izceļas ne tikai ar specifisku garšu, bet ir arī īpaši bagātas ar dažādām veselībai noderīgām vielām.
Daudz vitamīnu
Cigoriņu kafiju iegūst no sakņu cigoriņa – izmantota tiek auga sakne, kurai ir rūgtena, riekstaina garša, tā satur rūgtvielas, miecvielas, inulīnu, C un B grupas vitamīnus, kā arī citas bioloģiski aktīvas vielas, tai piemīt baktericīda, pretiekaisuma, savelkoša, žultsdzenoša un diurētiska iedarbība. Arī salātu cigoriņu lapas satur С vitamīnu, karotīnu (А provitamīnu), B grupas vitamīnus, inulīnu, kalcija un dzelzs sāļus u. c. vērtīgas vielas.
Kuplās endīvijas
Salātu cigoriņiem ir trīs izplatītākie veidi, katram no tiem ir vairākas šķirnes. Endīvijas veido kuplas lapu rozetes, lapas ir stingras, kraukšķīgas, parasti vidū tās ir gaišākas, bet ārmalās tumši zaļas. Endīvijām mēdz būt platlapu un smalklapu šķirnes – smalklapu endīvijas ir īpaši smalkas, dekoratīvas un krokotas, lieliski der dekorēšanai. Šī ir diezgan rūgta salātu cigoriņu šķirne, tādēļ salātos to ieteicams miksēt ar citām salātlapām, piemēram, salātu baldriņu, jaunām galviņsalātu lapām, jaunām biešu lapiņām jeb mangoldu, spinātiem, rukolu. Starp citu, endīviju gaišākās viduča lapas ir mazāk rūgtas, un tas tiek panākts ar tā saucamo balināšanas metodi – kad cigoriņa galviņa jau ir gandrīz gatava un izaugusi, lapu rozetes no dažām dienām līdz pat pāris nedēļām apsedz, tātad aptumšo, stāsta dārzeņkope Mārīte Gailīte. Ja tas nav izdarīts, endīvijas tik un tā var ēst, turklāt ne tikai svaigas, bet arī kā piedevu sautējumiem. Tās audzē no sēklām gan siltumnīcās, gan uz lauka. Raža ienākas vidēji 60–90 dienās, jāņem vērā, ka cigoriņi būs jāretina, lai veidotos kuplas rozetes, tādēļ starp dēstiem jābūt vismaz 30 cm attālumam.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 1. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!