Kaut arī zirņus daudzi sēj jau marta beigās vai aprīļa sākumā, kad iekrīt gada 100. diena, un arī puķuzirņus jau var sēt āra apstākļos, tie tomēr sauli un siltumu mīl vairāk. Ne velti profesionāli audzētāji, kas puķuzirņus dēsta griezto ziedu tirdzniecībai, bieži vien tos audzē siltumnīcās, lai pasargātu no nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmes. Ja tagad iesēsiet, vasaras vidū puķuzirņi priecēs ar krāšņu ziedēšanu un saldu smaržu.
Ienācējs no Itālijas
Puķuzirņu audzēšanai dārzā jāizvēlas silta, no ziemeļpuses vējiem pasargāta atklāta vieta, kur ilgstoši nesaglabājas virszemes mitrums. Tiem patiks trūdvielām bagāta, kaļķaina (pH 6.5–7.5), vēlams smilšmāla augsne ar labu ūdens un gaisa caurlaidību.
Ne velti augs ir siltummīlis – savvaļā puķuzirņi aug Vidusjūras reģionā un plašāk pazīstami un kultivēti kopš XVII gadsimta, kad no saulainās Sicīlijas sēklas aizceļoja uz mitrās un lietainās Anglijas dārziem, kur šī šķirne Cupani’s Original tiek audzēta joprojām un ir populāra arī citviet pasaulē. Latvijā tie ienāca XIX gadsimta beigās. Puķuzirņi tiek selekcionēti arī Latvijā, to dara selekcionārs Mārtiņš Maltenieks un savulaik arī viņa bijušais kolēģis Valdis Dubovskis. Malteniekam pieder lielākā puķuzirņu kolekcija Baltijā! Ideāli, ja augsne sagatavota jau rudenī, vismaz 40 cm dziļā slānī iestrādājot organisko mēslojumu – labu kompostu un sadalījušos kūtsmēslus, krītu, dolomītmiltus vai pelnus. Tad pavasarī augsne tikai jāuzrušina un jāizlasa nezāles. Ja tas nav izdarīts, mēslot var arī pirms puķuzirņu sēšanas, piemēram, maija sākumā iesilušā un apžuvušā, irdenā augsnē trīs līdz piecus centimetrus dziļi, starp sēkliņām ievērojot 15–20 centimetru attālumu. Pirms sēšanas sēklas ieteicams aptuveni 12 stundas izmērcēt – uzbriedināt.
Arī kamēr sēklas dīgst, jārūpējas par mitrumu – regulāri jālaista, bet zeme nedrīkst būt pārlieku slapja. Lai veicinātu ātrāku sadīgšanu, dobes līdz tai var piesegt ar plēvi vai agrotīklu.
Jābalsta un jābaro
Izvēloties vietu puķuzirņiem un plānojot par tiem rūpēties, savlaicīgi arī jānoskaidro, cik gari tie izaugs – dažādām šķirnēm ir atšķirīgs garums – un kā tiks veidota balstu sistēma. Savlaicīgi arī jāizdomā, tas būs sietiņš, režģītis, kāda pergola vai tamlīdzīgi. Jāsaprot, ka balsti jāierīko jau tad, kad augi vēl ir mazi. Lai puķuzirņi varētu veiksmīgāk turēties pie balstiem, tos var laiku pa laikam arī saudzīgi piesiet. Šīs darbības, arī ravēšana un ziedu griešana, jāveic uzmanīgi, jo puķuzirņu kāti ir trausli.
Ilgstoši sausā laikā puķuzirņu stādījumi jālaista, un to darīt labāk reti, bet pamatīgi. Svarīgi – neliet uz sakņu kakliņiem un neslapināt augus! Savukārt ziedēšanas laikā laistīšana jāapvieno ar papildmēslošanu, ik pēc divam nedēļām pabarojot ar mēslojumu ziedošiem augiem vai arī slieku humusa šķīdumu. Lai augi visu vasaru nepārtraukti ziedētu, savlaicīgi jāizgriež vecie ziedi un sēklaizmetņi, ja tādi paspējuši izveidoties.
Puķuzirņi zied līdz vēlam rudenim, un tie krāšņo gan dārzu, gan lieliski izskatās griezto ziedu kompozīcijās. Un tā burvīgā smarža!