Cēli un smagnēji, koši un mazliet traki, smalki un meitenīgi – cik kroņu, tik raksturu un stāstu.
Ne mazāk interesants par kroņiem ir pašas mākslinieces dzīvesstāsts. Viņa dzimusi trimdas latviešu ģimenē Austrālijā un pati sevi sauc par "pārmērīgi saules jutīgu varakļānieti, kas uzaugusi saules zemē". Viņas paralēlās dzīves – latviskā un austrāliskā – jau jaunībā izvērsās "par lielu bagātību, kurā dabiska dīvainība kļuva par personīgu stilu". Brigita strādājusi vairākos kultūras festivālos Melburnā, vēlāk dzīve un darbs viņu aizveda uz kādu Francijas pili, bet 90. gadu sākumā viņa pārcēlās uz Latviju.
Sev piemītošo spēju saredzēt neparastas saistības un kombinācijas Brigita lika lietā scenogrāfijas studijās augstskolā. Lai gan šajā profesijā viņa vēlāk nav strādājusi, tagad tā pārdzimusi LaStroda kroņos. Krāšņo galvassegu radīšanu Brigita pati dēvē par sīkscenogrāfiju – mazu, aptveramu un personīgu formātu pretstatā skatuvei un liela izmēra mākslas instalācijām.
Lai gan kroņu mākslai Brigita pievērsusies salīdzinoši nesen, kroņi viņai sekojuši jau kopš agras jaunības: "17 gadu vecumā Austrālijā, kopā ar mammu veidojot savu tautastērpu, kādā grāmatā ieraudzīju tā saucamo Lejaskurzemes čupas kroni. Uzreiz pateicu, ka es šo taisīšu! Manas smadzenes signalizēja pretī – nē, tu nevari, jo tas ir metāls un tu esi meitene! Pēc 30 gadiem Londonā es ieraudzīju kādu lampu ar presēta metāla dekorējumu un zināju – tur ir mans kronis!" Tā tapa Brigitas pirmais kronis, ko viņa man rāda savā darbnīcā. Māksliniece ir pārliecināta – ja tevī mīt kāds mākslas darbs (jebkurā žanrā), agrāk vai vēlāk tas nāks ārā: "Te nav runa par naudu vai profesiju – tas taps, un tu būsi rīks, ar kura palīdzību tas realizēsies."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 13. aprīļa, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!