Jūtas jauni, jo viņi atkal ir studenti

Viena no lielākajām trešās paaudzes universitātēm atrodas valsts otrā lielākajā pilsētā Krakovā. Lai arī Krakovas Pedagoģijas universitātes paspārnē esošā struktūrvienība eksistē tikai pāris gadu, tā ir sasniegusi augstu līmeni un prestižu sabiedrībā.

Šobrīd Krakovas Pedagoģijas universitātes Trešās paaudzes universitātē mācās 95 studenti seniori, kas arī esot maksimālais skaits, ko universitāte var uzņemt. Kā pastāstīja Trešās paaudzes universitātes dekāne Vanda Jakubašeka un Pedagoģijas fakultātes dekāne Dr. hab. Sofija Šarota, universitātes prioritāte esot kvalitāte, nevis kvantitāte. Kopumā pagājušajam mācību gadam esot pieteikušies 120 seniori, taču priekšroka dota tiem, kas pieteikušies pirmie. Nekādi iestājpārbaudījumi gan nenotiek, vienīgā prasība ir vecums virs 55 gadiem un pensionāra statuss.

Ar diplomu kabatā

Universitātes mācību programma ilgst vienu gadu, kura beigās visi absolventi saņem diplomu. V. Jakubašeka gan norāda, ka aizrautīgākie studenti drīkst pieteikties universitātē arī atkārtoti, jo mācību programma katru gadu atšķiras. Šobrīd universitātē mācās tikai astoņi vīrieši un 87 sievietes. Tik nevienāds sadalījums radies demogrāfisku apsvērumu dēļ, kā arī tāpēc, ka Polijas vīriešu kārtas seniori esot mazāk aktīvi. Vecākais students gan esot tieši kungs cienījamā 94 gadu vecumā.

Krakovas Trešās paaudzes universitātē noteikumi ir elastīgāki nekā ierastā universitātē, un arī paši studenti nereti esot vairāk entuziasma pilni mācīties. Studentiem, ko šeit oficiāli dēvē par klausītājiem, ir tikai viena obligātā lekcija ceturtdienās divu stundu garumā. To piedāvā dažādas universitātes fakultātes – piemēram, trīs nedēļas notiek lekcijas par mākslas vēsturi, trīs nedēļas par zinātnes atklājumiem fizikā un citās jomās, vēl trīs nedēļas dzimtes studijas u. c.

Pārējie kursi ir ilgstošie izvēles priekšmeti un praktiskās nodarbības, kur apmeklējums netiek reģistrēts. Piemēram, angļu valoda un datorzinības turpinās visu gadu pa divām stundām nedēļā. Kursu biežumu iespējams pielāgot, ja atsaucība kādam kursam ir ļoti liela vai mazāka. Eksāmenu universitātē neesot, bet praktiskajās nodarbībās tiek uzdoti gan pārbaudes darbi, gan mājas darbi, gan liktas atzīmes piecu ballu sistēmā. Studenti, kas izvēlējušies lielu priekšmetu skaitu, universitāti apmeklē pat piecas reizes nedēļā, taču vairumam audzēkņu slodze ir četras mācību dienas.

Daudz līdzekļu neprasa

Svarīga mācību programmas daļa ir fiziskās aktivitātes – Krakovas Universitātes studenti vienu stundu nedēļā nodarbojas ar pilatēm, pagājušajā gadā divas stundas nedēļā nūjojuši. Papildus daudzveidīgajai mācību programmai seniori katru mēnesi dodas uz kādu muzeju. Pēc pašu izvēles studenti regulāri piedalās arī citās kultūras aktivitātēs – pārsvarā dodas uz teātri vai operu, retāk uz kino. Mācību ietvaros tiek organizēti arī vienas dienas braucieni ar autobusu uz interesantām vietām Krakovas apkārtnē.

Mācības papildina neparastas tikšanās ar slavenībām, iedvesmojošiem cilvēkiem un pat valdības pārstāvjiem. Piemēram, seniori mācību ietvaros ir tikušies ar Janu Melu, kurš, būdams invalīds bez rokas un kājas, 16 gadu vecumā šķērsoja Ziemeļpolu. Ziemassvētkos senioriem organizēta tikšanās ar Krakovas kardinālu, kas reiz bijis Jāņa Pāvila II sekretārs.

Universitātes vadītājas skaidro, ka šādas mācību programmas uzturēšana neprasa daudz līdzekļu, jo telpas, mācībspēki un komunālie maksājumi ir daļa no visas universitātes budžeta. Svarīga finansējuma daļa ir pašu audzēkņu iemaksātā mācību maksa – 100 zlotu jeb 24 eiro gadā. Par katru praktisko izvēles nodarbību jāpiemaksā vēl 20 zlotu jeb gandrīz pieci eiro mēnesī. Ja nepieciešams papildu finansējums, tas tiek segts no universitātes budžeta.

Ieguvēji ir visi

Pedagoģijas fakultātei ir paveicies ar dekāni Sofiju Šarotu, kura specializējusies senioru izglītībā un sarakstījusi dažādas publikācijas par šo tēmu. Viņa pastāstīja, ka Krakovas Trešās paaudzes universitāte ir izveidota atbilstoši franču modelim, kurā visu mācību organizāciju īsteno universitāte un pasniedzēji ir universitātes mācībspēki. Ja universitāte jau pastāv, ir vieglāk izmantot jau esošo struktūru un iekārtu. Pasaulē populārāks gan esot angļu modelis, kurā mācību programma sakņojas senioru pašu iniciatīvā un pasniedzēji parasti ir paši seniori, pasniedzot vienaudžiem priekšmetus, ko paši labi pārzina.

Krakovas Trešās paaudzes universitāte sadarbojas ar gados jaunajiem studentiem, kas mācās par skolotājiem un praktizējas, pasniedzot lekcijas senioriem. Piemēram, viņi mēdz sagatavot prezentāciju vai demonstrēt filmu, pēc kuras rīko diskusiju ar senioru studentiem. Tās ir ārpuslekciju nodarbības uz brīvprātības pamatiem, taču studenti par šīm aktivitātēm var saņemt papildu punktus. Tātad ieguvēji ir visi – gan gados jaunākie studenti, gan senioru vecuma klausītāji. Sadarbība notiek arī ar Krakovas Universitātes kori Educattus un studentu teātri, kur daļa programmas atvēlēta arī senioriem studentiem. 

Intervijā piedalās Karols Gživačs – kungs, kurš 44 gadus strādājis universitātē par finanšu direktoru, iestājies senioru universitātē jau pirmajā gadā un nu pilda tās valdes priekšsēdētāja pienākumus. Universitātē mācās arī viņa sieva. Kungs atzīst, ka vissvarīgāk viņiem ir socializēties un uzzināt jaunumus zinātnē un citās jomās, satikt interesantus vieslektorus. Seniors smaidot stāsta: "Mēs dzīvojam mainīgā pasaulē, un es vēlos būt informēts par visiem jaunumiem. Turklāt šeit es jūtos jauns, jo esmu taču students!"

Senioru universitātes dekāne man vaicā: "Rīgā taču arī ir universitāte – kāpēc tajā nav izveidota nodaļa senioriem?" Šis jautājums viņai šķiet pašsaprotams, taču man atbildes nav. Polija mentalitātes un dzīves līmeņa ziņā nav tālu no Latvijas – kāpēc tieši šajā valstī senioru universitātes zeļ un plaukst? Vadītājas skaidro, ka Polijas seniori vēlas būt aktīva sabiedrības daļa, tomēr lielu lomu spēlē arī senioriem labvēlīgā valsts politika. Sarunas nobeigumā mācībspēki piedāvā palīdzēt ar padomu un dalīties pieredzē, ja senioru universitāti bedzot veidosim arī Latvijā.