Daudz cilvēku Latvijā dzīvo, nezinādami, ka ir inficēti ar C hepatītu, pakļaujot inficēšanās riskam savus ģimenes locekļus un citus cilvēkus. Taču tiem, kas uzzinājuši par saslimšanu, gadiem nākas gaidīt valsts apmaksātas zāles ārstēšanai, sadzīvojot ar sliktu pašsajūtu un pazeminātām darbspējām.
Profilaktiska vizīte pie ģimenes ārsta ir retums, turklāt, ja kāds uz to ir sadūšojies, nereti saņem nosodījumu, ka velti tērē dārgo ārstu laiku un pagarina rindas. Līdz ar to – Latvijā cilvēki izvēlas iet pie ģimenes ārsta tikai tad, kad jau ir būtiski apdraudētas darbspējas. Saliekot kopā visus saskaitāmos – nodokļus valdība vēlas ieviest un celt, taču tas, lai būtu pēc iespējas vairāk cilvēku, kas šos nodokļus maksātu, nevienam nerūp. Minētais izgaismo vairākas būtiskas problēmas saistībā ar bīstamo C hepatīta izplatību Latvijā.
Par slimību paši nezina
Ņemot vērā C hepatīta ilgo inkubācijas periodu, kas var būt no divām nedēļām līdz pat sešiem mēnešiem, un to, ka 20 – 30% inficēto sākotnēji nav nekādu slimības simptomu, ir ievērojams skaits cilvēku, kas par inficēšanos vispār nenojauš un ikdienā nepievērš uzmanību piesardzības pasākumiem, tādējādi rada infekcijas draudus citiem cilvēkiem.
Sabiedrībā katastrofāli pietrūkst informācijas par C hepatītu un iespējamiem inficēšanās riskiem. To apliecina fakts, ka C hepatīts tiek konstatēts arī jauniem cilvēkiem, no 18 līdz 30 gadiem. Tāpat cilvēkiem trūkst informācijas par to, kā pārbaudīties, vai neesi šī bīstamā vīrusa nēsātājs, vienlaikus pārāk daudz apdraudējuma ir iedzīvotājiem, kuri izvēlas mājas manikīra, pedikīra un friziera pakalpojumus, lētākas zobārstniecības, kur ne vienmēr epidemioloģiskās drošības jautājumiem tiek pievērsta pietiekami liela uzmanība.
Profilaktiskās vizītes pie ārsta – retums
C hepatīta nespecifiskie simptomi, piemēram, nogurums, īslaicīgas muskuļu un locītavu sāpes vai slikta apetīte reti tiek uzskatīti par pamatotu iemeslu veselības pārbaudei un nepieciešamo analīžu veikšanai. Tikai ap 30% C hepatīta pacientu parādās dzelte, ar kuru tradicionāli saista aknu saslimšanas. Minētā situācija rada pamatotas bažas, ka nevienam nav precīzi skaidrs, cik daudz cilvēku Latvijā sirgst ar šo slimību. Aplēses liecina, ka tie varētu sastādīt pat 2 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir 48 000 cilvēku.
"Cik no jums kāds ārsts ir pajautājis, vai esat pārbaudījies, vai gadījumā neesat inficēts ar C hepatītu? Man to atklāja pavisam nejauši – esmu bijis asins donors, kādā no kārtējām reizēm nododot asinis, man paziņoja, ka manas asinis nav derīgas un esmu inficēts ar C hepatītu. Man nav ne mazākās jausmas, kādā veidā varēju inficēties, un tas nozīmē, ka šī bīstamā slimība uzglūn ik uz soļa. Taču nevienam tas īpaši nerūp. Neesmu dzirdējis ne televīzijā, ne radio, ne no kādiem ārstiem, ka par šīs slimības ierobežošanu tiek nopietni domāts," stāsta Uģis.
Ar slimību jāsadzīvo gadiem
Pati galvenā problēma – uzzinot, ka esi inficējies, taču, ja pašlaik veselības stāvoklis ir apmierinošs, pacientiem ar aknu fibrozi F0, F1 un F2 stadijās atliek gaidīt, kad veselības stāvoklis pasliktināsies, jo tikai pacientiem ar aknu fibrozi F3 un F4 stadijās Latvijā ir cerības saņemt valsts apmaksātu ārstēšanu. Terapija ir dārga, un par privātajiem līdzekļiem Latvijas sociālekonomiskajā situācija ārstēties var atļauties vien retais, tāpēc gaidīt var nākties pat gadiem.
C hepatīta pacientus līdztekus šokam par smago slimību dzīvi grūtu padara neziņa, kas vainagojas ar bezcerību. "Nedēļu no nedēļas es jūtu, kā pasliktinās veselības stāvoklis un pārņem nogurums un grūtības sagādā darbs un ikdienas mājas pienākumi, taču neviens man nevar pateikt, kad es varēšu saņemt ārstēšanu,” stāsta C hepatīta paciente Iveta, kura it kā gaida rindā uz jaunajām zālēm, taču, cik sapratusi no dakteres, varot gaidīt pat piecus gadus. „Nav zināms, kad un vai vispār es šīs zāles saņemšu. Vai kāds var iedomāties, kāda ir dzīve šādā gaidīšanas režīmā, ievērojot gan piesardzības pasākumus, gan arī dažādus ierobežojumus attiecībā uz uzturu un dzīvesveidu!?" jautā Iveta.
Vairums C hepatīta pacientu valsts atbalstu nejūt
Aleksejs ir rūpīgi pārdomājis savas dzīves pēdējo gadu notikumus un ir pārliecināts, ka ar C hepatītu inficējies valsts zobārstniecībā. "Ne es to varu pierādīt, ne kāds par to uzņemsies atbildību! Valsts atbalsta faktiski nav. Mani novēro un nekas cits tā arī nenotiek, taču man ir jādzīvo, jāpelna nauda iztikai un jānodrošina ģimene. Kā man to izdarīt, ja veselības stāvokļa dēļ tikai pusslodzi spēju strādāt? Savu slimību apkārtējiem neatklāju, jo pret to nav saprotošas attieksmes. Neviens negrib ar slimiem cilvēkiem neko kopīgu. Mani atbalsta ģimene, bet cilvēkiem, kuriem tāda atbalsta nav, tomēr vajadzētu nodrošināt arī sava veida morālo atbalstu. Nav viegli ar to visu sadzīvot un atrast motivāciju veidot attiecības, domāt par karjeru, nākotni," savās pārdomās dalās Aleksejs.