Pirms gada, esot Kurzemes pusē, gadījās piedalīties pārgājienā vismazākajā Latvijas pilsētā Durbē un tās apkārtnē. Bija, ko redzēt! Viens no objektiem ceļā bija aizaugušais Sīmaņa Klēvera dārzs, bet prātā palika tā īpašnieka Agra Pulksteņa stāsts un vīzija.
Soli pa solim
Gads ir pagājis kā viena mirga, un, viesojoties Durbē, dārzu vairs nevar pazīt! Ābeles pavasarī tika kārtīgi izzāģētas, tagad kompakti rindās iezīmējušās. Dārza vidū skatuve ar īpašu kupolu. Palēnām, bet neatlaidīgi tiek atjaunota arī Sīmaņa Klēvera māja, kas pirms gada bija pusgruvis grausts.
Īpašuma saimnieku Agri Pulksteni droši varētu saukt par plaša profila speciālistu, jo celtniecības, galdniecības, arborista un vēl citus darbus viņš veic pats savām rokām, aktīvi viņam palīdz visa ģimene – sieva, trīs bērni, māsas, atbalsta arī draugi un vietējie. Par visām aktivitātēm Agris informē Facebook grupās Durbes novada forums un Sīmaņa Klēvera fonds – Biedrība SenDurbe. Grupu izveidošana ir privāta iniciatīva, bet mērķi – kopīgi un cēli. Starp biedrības SenDurbe mērķiem ir: "sekmēt Durbes vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un infrastruktūras labiekārtošanu; turpināt Durbes pilsētā esošo kultūrvēsturisko objektu padziļinātu izpēti; izplatīt informāciju par Durbes pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu; veicināt kultūras apmaiņu un sadarbību starp Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem" u. c. Skan lepni! Bet kāpēc tas Agrim ir tik būtiski?
Ne jau māju, bet vietu
«Pats esmu durbenieks. Tētis atnācis uz tejieni no Saldus, mamma no Dunikas. Te esmu dzimis, skolā gājis un iesakņojies,» tā Agris dažos vārdos par sevi. Bet daudz vairāk viņam ir, ko stāstīt par citiem. Vispirms jau par Sīmani Klēveru.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 8. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00