“Arī aptiekās ir iegādājams minerālūdens, un izvēle bieži ir par labu gāzētajiem dzērieniem,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa un izsaka minējumu, ka gāzēta ūdens patēriņš, iespējams, palielinās tāpēc, ka arvien vairāk cilvēku to izmanto kā veselīgu alternatīvu saldināto dzērienu vai pat alkohola lietošanai. Ne vienam vien dzeramais ūdens no krāna šķiet negaršīgs, un, lai ieviestu dažādību, gāzētais ir laba alternatīva. Bet! Vai gāzēts ūdens spēj hidratēt organismu tāpat, kā negāzēts ūdens? Vai tam ir vēl kāda pievienotā vērtība, izņemot atspirdzinājumu?
Cik daudz ūdens būtu jāizdzer?
“Hidratācijas uzturēšana jeb pietiekama ūdens daudzuma uzņemšana ik dienu ir viens no vienkāršākajiem pasākumiem, ko varam darīt savas veselības labā,” uzsver farmaceite. Saskaņā ar Meijo (ASV) klīnikas datiem, ir nepieciešams pareizs šķidruma līdzsvars, lai novērstu atkritumvielu uzkrāšanos, aizsargātu organisma šūnas un uzturētu enerģijas līmeni. Taču, lai gan viss iepriekšminētais ir pašsaprotams, nereti ir grūti dienā izdzert pietiekami daudz ūdens, lai nodrošinātu optimālu organisma funkcionēšanu.
Precīzs šķidruma daudzums, kas katram nepieciešams, atšķiras atkarībā no dzimuma, aktivitātes un pat klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc nav oficiālas visiem piemērotas dienas devas. Visplašāk zināmais ir ASV Nacionālās zinātņu, inženierzinātņu un medicīnas akadēmijas ieteikums, kas sievietēm paredz uzņemt aptuveni 2,7 litrus šķidruma dienā, bet vīriešiem – 3,7 litrus dienā. Ap 20 procentiem šī daudzuma var iegūt no ēdiena, tādēļ sievietēm atliek izdzert vismaz astoņas 240 ml glāzes ūdens, savukārt vīriešiem – 13 glāzes dienā. Turklāt tieši ūdenim vajadzētu būt galvenajam šķidruma avotam.
Ūdens pret gāzēto ūdeni: kā tos salīdzināt?
Pētnieki ir izstrādājuši dzērienu hidratācijas indeksu. Tas radīts, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem – tika pārbaudīta 13 bieži lietotu dzērienu ietekme uz hidratācijas līmeni 72 vīriešiem, kuri visi sāka eksperimentu pietiekami hidratētā stāvoklī. Rezultāti, kas tika publicēti 2016. gada martā American Journal of Clinical Nutrition, atklāja, ka gan ūdens, gan gāzēts ūdens vienlīdz labi apgāda organismu ar ūdeni jeb ir vienlīdz hidratējoši. Šie rezultāti nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka dzirkstošais ūdens ir tas pats ūdens, kas papildināts ar oglekļa dioksīdu.
Daudziem šķiet pievilcīgi sprakšķošie burbulīši uz mēles, taču iepriekšējos pētījumos atklāts, ka pārmērīga karbonizācija var izraisīt vēdera uzpūšanos un diskomfortu kuņģa zarnu traktā. Tātad, lai gan gāzēts ūdens nav nekas slikts, ar to pārspīlējot var iedzīvoties nepatīkamās sajūtās.
Gāzētā ūdens uzturvērtība
Uzturvērtības ziņā gāzēts ūdens ir gandrīz identisks negāzētam ūdenim. Neatkarīgi no neliela nātrija daudzuma, ko daži zīmoli pievieno, lai uzlabotu garšu, tam nav kaloriju. Tomēr ir jāseko līdzi sastāvdaļu etiķetei, jo dažiem dzērieniem pievieno augļu sulu vai biezeni, bet citiem – cukuru vai mākslīgos saldinātājus. Visos šajos dzērienos joprojām būs maz kaloriju, taču ieteicams pārliecinieties, ko dzerat.
Gāzēts ūdens pret gāzētiem dzērieniem: kurš ir hidratējošāks?
Gāzēts ūdens ir neapšaubāms uzvarētājs. Pētījumi liecina, ka lielākajai daļai bezalkoholisko dzērienu ir gāzēta ūdens bāze un papildus pievienots cukurs vai mākslīgais saldinātājs, fosforskābe vai citronskābe, kas darbojas kā konservanti vai aromatizētāji, kā arī pārtikas krāsvielas. Tā kā saldinātajos gāzētajos dzērienos ir arī citas sastāvdaļas, uz to pašu tilpumu tajos ir mazāk ūdens – tikai aptuveni 89,4 procenti. Savukārt gāzētā ūdeni ir 99,9 procenti ūdens, padarot to daudz hidratējošāku. Tātad gāzēts ūdens salīdzinot ar jebkādu citu gāzētu, saldinātu dzērienu ir veselīgāka izvēle. 350ml saldināta dzirkstošā dzēriena glāze satur gandrīz 37 gramus jeb gandrīz 9 tējkarotes cukura. Pat vienas glāzes dienā nomaiņa pret parastu gāzētu ūdeni var samazināt aptaukošanās, 2. tipa cukura diabēta un sirds slimību risku. Piemēram, ja viena 350ml glāze kāda noteikta saldināta dzēriena satur 155 kalorijas, tas nozīmē, ka atsakoties no kaut vai vienas glāzes dienā, gadā izvairīsieties no vairāk nekā 56 000 lieku kaloriju uzņemšanas! Tomēr, ja, piemēram, cilvēks ir gados un dzer stipri par maz, ir labāk, ja viņš padzeras jebkādu (bezalkoholisku!) dzērienu, pat, ja tas ir saldinātais.
Svarīgākais par atšķirībām
Lūk, galvenās atšķirības, salīdzinot gāzētos ar parasto dzeramo (krāna) ūdeni!
- Gāzēts ūdens ir dzeramais ūdens ar pievienotu oglekļa dioksīdu, lai piešķirtu dzērienam burbulīšus. Tie ir gan aromatizēti, gan bez garšas, taču tas neietekmē to spēju hidratēt.
- Saldinātiem dzirkstošiem dzērieniem ir pievienots oglekļa dioksīds kā arī kālija bikarbonāts un kālija sulfāts. Ja rūpīgi sekojat līdzi savam asinsspiedienam un nātrija (sāls) uzņemšanai, ir svarīgi atcerēties, ka viena 350ml glāze šāda dzēriena bez klāt pievienotajiem cukuriem satur 75 miligramus (mg) nātrija. Tas nav daudz, taču, ja visas dienas garumā tādu malkojat, nātrija līmenis asinīs būtiski palielinās.
- Gāzēts minerālūdens satur vairākas minerālvielas. Tā kā tas ir gūts no avota vai dziļurbuma, minerālvielu veids un daudzums atšķiras atkarībā no zīmola un, protams, atšķiras arī garša. Dažreiz šie minerāli izraisa dabisku karbonizāciju, bet citreiz tiek pievienots oglekļa dioksīds, lai radītu papildu efektu.
- Aptiekās, piemēram, pieejami gan gāzēti, gan negāzēti minerālūdeņi. To galvenais ieguvums, salīdzinot ar parasto dzeramo ūdeni ir augstā minerālvielu koncentrācija. Visbiežāk sastāvā ir magnijs, kalcijs, dzelzs, kālijs, cinks un bikarbonāti.
- Atšķirīga dzērienu grupa ir dažādi toniki, kam pievienots hinīns, piešķirot raksturīgo rūgto garšu, un arī cukurs. Toniki parasti tiek lietoti kokteiļos ar alkoholiskajiem dzērieniem.
Ūdeni dzeram par maz
Starptautiskie dati liecina ka ūdeni dzeram par maz. Piemēram, vidējais amerikānis izdzer tikai aptuveni četras glāzes ūdens dienā. Maz ticams, ka vidējais latvietis izdzer vairāk. “Tādēļ nelauzīsim galvu par gāzētu (nesaldinātu!) ūdeni, meklējot tajā trūkumus. Ja vien burbulīši palīdz izdzert vairāk un nerada diskomfortu, šāds dzēriens jums ir piemērots,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa un aicina neticēt mītam, ka pievienotā gāze var kaitēt zobiem, uzsverot, ka saldinātajos gāzētajos dzērienos esošais cukurs gan to spēj.