Šī gada aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kā galveno cukura diabēta riska faktoru norāda aptaukošanos, kam seko saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana, kā arī mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars. No 2024. gadā veiktās aptaujas dalībniekiem 75% ir pārliecināti, ka liekais svars izraisa cukura diabētu – šādi domājošo kļuvis vairāk, jo pirms diviem gadiem tā atbildēja 65% aptaujāto. Lieko svaru kā riska faktoru visbiežāk – 78% – norādījuši iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, nedaudz zemāks šis rādītājs ir jaunāku cilvēku vidū, vecumā no 18 līdz 29 gadiem tā ir atbildējuši 72% aptaujāto. Reģionālā griezumā šāds priekšstats visplašāk ir izplatīts Rīgas (79%) iedzīvotāju vidū, 2022. gadā visvairāk tā uzskatīja Pierīgas iedzīvotāji (70%). Vismazāk to, kuri uzskata, ka tieši liekais svars izraisa cukura diabētu, dzīvo Latgalē (66%).
Latvijas Diabēta federācijas vadītāja, endokrinoloģe, medicīnas zinātņu doktore Indra Štelmane skaidro: “Otrā tipa cukura diabēts ir hroniska slimība, kurā var “iedzīvoties”. Aptaukošanās ir izplatīts, ja ne pats prognozējamākais šīs slimības riska faktors. Pārmērīga ķermeņa tauku uzkrāšanās var pavisam tieši kļūt par 2. tipa cukura diabēta iemeslu, savukārt, 2. tipa diabēta risks palielinās lineāri, palielinoties ķermeņa masas indeksam. Aptaukošanās ir sarežģīta slimība, un svara zaudēšana šīs slimības gadījumā nav jautājums tikai par to, kā ēst mazāk un vairāk kustēties. Pacientu ar aptaukošanos un diabētu ārstēšana ir komplekss pasākums un ar pareizu aprūpi cilvēki var sasniegt ilgstošu, noturīgu svara zudumu, krietni uzlabojot savus veselības rādītājus.”
Aptaujātie minējuši arī citus diabēta riska faktorus, piemēram, par to, ka mazkustīgs dzīvesveids vainojams cukura diabēta izraisīšanā, ir pārliecināti 68% respondentu, iepriekš tā uzskatīja 50% aptaujāto. Līdzīgās domās ir visu vecumu iedzīvotāji, bet 2022. gadā mazāk par šādu cēloni minētajai slimībai sliecās domāt respondenti vecumā no 40 gadiem. Kurzemē visvairāk iedzīvotāju (75%) uzskata, ka tieši mazkustīgs dzīvesveids vainojams cukura diabēta izraisīšanā, 71% Rīgā, bet tikai 59% Latgalē.
“Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Evita Lārmane komentē: “Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās cukura diabēta riska faktorus, tostarp aptaukošanos, lieko svaru, mazkustīgu dzīvesveidu un nepilnvērtīgu uzturu kā galvenos. Tomēr efektīvai diabēta profilaksei ar apzināšanos vien nepietiek, piemēram, citas nesen veiktas aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina savu ķermeņa masas indeksu. Tādēļ ārstiem un farmaceitiem ir svarīgi veicināt iedzīvotāju zināšanas un izpratni par to, kā ikdienā praktiski ieviest veselīgāka dzīvesveida paradumus, lai kontrolētu cukura diabēta un citu slimību attīstības riskus.”
Cukura diabēts ir visizplatītākā hroniskā slimība Eiropas reģionā. Slimību profilakses un kontroles centra dati norāda, ka 2022. gadā cukura diabēta pacientu skaits Latvijā sasniedza 98 055 un teju 94% diagnosticēts 2. tipa diabēts. Savukārt vairāk nekā 90% no 2022. gada reģistrā esošajiem 2. tipa cukura diabēta pacientiem noteikta lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās.* Aptaukošanās palielina sirds un asinsvadu, onkoloģisko, elpošanas orgānu slimību un 2. tipa cukura diabēta attīstības risku. Lai mazinātu 2. tipa diabēta un tā komplikāciju risku, speciālisti iesaka uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un katru dienu būt fiziski aktīviem. Profilakse ietver arī sabalansētu uzturu, izvairoties no cukura un piesātinātajiem taukiem, kā arī kaitīgo ieradumu, piemēram, smēķēšanas, atmešanu.
Saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana 61% respondentu redzējumā ir riska faktors saslimšanai ar cukura diabētu. Aptaujā visvairāk – 68% – šādu atbildi apstiprināja iedzīvotāji vecumā no 30-39 gadiem, bet iepriekš veiktajā aptaujā tie bija 18-29 gadus vecie respondenti (60%). Aizvien tā vismazāk uzskata Latgalē – 57% (2022. gadā 41%).
Analizējot citus faktorus, veiktās aptaujas dati liecina, ka 46% (2022. gadā 32%) iedzīvotāju ir priekšstats, ka paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis var būt vainojams cukura diabēta izraisīšanā, un visvairāk – 52% – tā uzskata gados jaunie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, pārējās vecuma grupās nedaudz mazāk nekā puse no aptaujātajiem. 2022. gadā vismazāk šo atbildi apstiprinājuši 60-74 gadus sasniegušie iedzīvotāji – tikai 25%.
Iemesls riskam saslimt ar cukura diabētu varētu būt arī tiem, kuru radinieki slimo ar 2. tipa cukura diabētu. Tā visvairāk – 45% – uzskata iedzīvotāji vecumā no 30-39 gadiem un Kurzemē dzīvojošie – 46%. Tikai 25% minējuši, ka risks saslimt ar cukura diabētu ir cilvēkiem pēc 45 gadiem, un tā visvairāk uzskata 18-29 gados jaunie iedzīvotāji – 30%. No aptaujātājiem 9% bija grūti nosaukt, kāds ir riska faktors saslimšanai ar cukura diabētu.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada oktobrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.
* Slimību profilakses un kontroles centra reģistrā esošo II tipa cukura diabēta (SSK-10 kods E11) pacientu īpatsvars sadalījumā pa ĶMI grupām un dzimumiem 2022. gadā.