Plakstiņu iekšējā virsmā un uz paša acābola ir plāna membrāna – konjunktīva. Konjunktīva ir jutīga pret alergēnu izraisītu iekaisumu, īpaši siena drudža sezonā. Alerģiskais konjunktivīts ir bieži sastopama slimība, jo tā ir organisma reakcija uz vielām, ko tas uzskata par bīstamām un no kurām cenšas atbrīvoties.
Alerģiskajam konjunktivītam ir divi paveidi
• Akūts alerģiskais konjunktivīts ir īslaicīga problēma, no kuras parasti cilvēki cieš alerģiju sezonā. Izpausmes – uzpampst plakstiņi, niez acis, tajās jūtama dedzinoša sajūta.
• Hronisks alerģiskais konjunktivīts ir retāk sastopama slimība, tai nav sezonāls raksturs. Alergēni, ar ko tas parasti saistīts, – uzturs, putekļi un dzīvnieki. Izpausmes: acu nieze, dedzinoša sajūta, kā arī jutīgums pret gaismu. Simptomi var piepeši izzust, vēlāk atkal parādīties no jauna.
Histamīna loma
Visas alerģijas ir organisma saasināta reakcija uz vielām, ko tas «uzskata» par bīstamām. Pēc saskares ar tām organisms izdala īpašu vielu – histamīnu.
• Histamīns palielina asinsvadu sieniņu caurlaidību, tāpēc audos nonāk vairāk šķidruma (asinsvadi organismu apgādā ar barības vielām, skābekli un ūdeni). Šim šķidrumam nav, kur palikt, un tādēļ sākas raksturīga alerģiska reakcija – tek deguns un asaro acis.
• Histamīns ir neiromediators jeb viela, ar kuras palīdzību organisms pa nervu sistēmu pārraida signālus uz smadzenēm. Viena no reakcijām, ko izraisa histamīns, ir šķaudīšana.
Citiem vārdiem sakot, simptomi, ko asociējam ar alerģisku vielu iedarbību, ir mūsu organisma radīti. Antihistamīni, kā sauc daudzas pretalerģijas zāles, bloķē histamīna darbību mūsu organismā, paskaidro Mēness aptiekas farmaceits Vadims Brižaņs.
Alerģiskā konjunktivīta diagnostika
Pēc Amerikas Astmas un alerģijas biedrības datiem, aptuveni 30% pieaugušo un 40% bērnu ir regulāras problēmas ar alerģiskām reakcijām. Īpaši grūti ir tiem, kuri dzīvo ziedputekšņu avotu tuvumā.
Alerģiskā konjunktivīta diagnostika ir samēra vienkārša, it īpaši, ja pacients no alerģijas cieš bieži. Ārsts, iespējams, veiks:
• ādas alerģiju testu. Uz pacienta ādas tiek «uznesti» vairāki alergēni, lai konstatētu, uz kuriem organisms reaģē agresīvi;
• asins analīzes. Tās veicot, var noteikt, vai organisms izdala proteīnus vai antivielas, lai sevi aizsargātu no uzbrucējiem. Viena no šīm vielām var būt jau minētais histamīns;
• konjunktīvas audu parauga pārbaude. To paņem, lai izpētītu leikocītus jeb baltos asinsķermenīšus. Alerģisku reakciju gadījumā parādās īpaši eozinofilie leikocīti.
Kā cīnīties ar alerģisko konjunktivītu?
Lai pēc iespējas izvairītos no alerģiskā konjunktivīta rašanās vai vismaz atvieglotu tā izpausmes un izvairītos no turpmākas saskares ar alergēniem, Mēness aptiekas farmaceits Vadims Brižaņs iesaka ievērot šādus ieteikumus.
• Neberzē acis, lai cik ļoti to gribētos darīt.
• Uzklāj uz acīm aukstu kompresi – tas palīdzēs mazināt iekaisumu un niezi.
• Aizver logus, ja āra gaisā ir daudz ziedputekšņu.
• Kārtīgi iztīri māju, lai tajā būtu pēc iespējas mazāk putekļu.
• Ja finansiālā situācija atļauj, iegādājies gaisa attīrītāju.
• Pēc iespējas izvairies no saskares ar ķīmiskām vielām (tīrīšanas līdzekļiem, krāsām, smaržām u.c.).
Ja bez zālēm nevar iztikt, ģimenes ārsts, alergologs vai acu ārsts ieteiks kādu piemērotāko medikamentu un farmaceits sniegs sīkāku informāciju par tā lietošanu:
• iekšķīgi lietojamu antihistamīnu, kas samazina histamīna izdalīšanos organismā;
• acu pilienus ar pretiekaisuma iedarbību;
• acu pilienus, kas sašaurina asinsvadus;
• smagākos gadījumos – acu pilienus, kas satur stereoīdus un/vai antibiotikas.
Izmantoti avoti:
Amerikas Oftalmoloģijas akadēmijas vietne (aao.org)
Amerikas Astmas un alerģijas biedrības vietne (aafa.org)