Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Līga Andžāne, lai gan pētījuma dalībnieku zināšanas par sāls ietekmi uz veselību ir vērtējamas kā labas, tomēr Latvijas iedzīvotāju vidū sāls patēriņš vairāk nekā divas reizes pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas rekomendētos piecus gramus sāls dienā.
Latvijā sievietes uzņem vidēji 8,9 gramus sāls dienā, bet vīrieši - 12,8 gramus sāls dienā. Tāpat 71% pētījuma dalībnieku nepievērš uzmanību sāls daudzumam produkta marķējumā.
Galvenie sāls avoti Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē ir dažādas garšvielas, piedevas un mērces, kā arī graudaugu produkti un gaļas produkti (desas, cīsiņi un kūpināti gaļas produkti). Ēdiena gatavošanā sāli vienmēr izmanto vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku, un bieži tiek lietoti arī gatavie garšvielu maisījumi, kuru sastāvā jau ir pievienots sāls.
Gandrīz 70% pētījuma dalībnieku, kuri uzskata, ka sāli uzņem atbilstošā daudzumā, patiesībā uzņem pārāk daudz sāls. Taču tie pētījuma dalībnieki, kuri atzīmējuši, ka uzņem pārāk maz sāls, faktiski uzņem optimālu sāls daudzumu.
No uztura dienasgrāmatām iegūtie dati liecina, ka galvenie joda avoti Latvijas iedzīvotāju uzturā ir piena produkti, ūdens, zivis un jūras produkti. Gandrīz trešdaļa jeb 31% pētījuma dalībnieku atzīst, ka zina par joda nepieciešamību cilvēka organismā, taču nezina tā nozīmi, savukārt 70% aptaujāto labprāt saņemtu izglītojošu informāciju par jodu.
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ar uzturu uzņem vairāk tauku un mazāk ogļhidrātu, nekā noteikts veselīga uztura ieteikumos, kā arī nepietiekamu daudzumu augļu, dārzeņu, graudaugu un piena produktu, kas izskaidro nepietiekamo uzturvielu un vitamīnu nodrošinājumu.
Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka 48% iedzīvotāju neuzņem pietiekamu daudzumu kālija, kas atrodams galvenokārt dārzeņos un augļos. Kālija nepietiekama uzņemšana, papildus pārmērīgam sāls daudzumam uzturā, rada risku sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.
Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā īstenots ESF projekta Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi laikā, un to īstenoja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR. Tā autori bija Inese Siksna, Ilva Lazda un Māris Goldmanis. Datu vākšana norisinājās no 2018.gada novembra līdz 2020.gada februārim.