Ir maldīgi uzskatīt, ka rehabilitologa vai fizioterapeita pakalpojumi ir nepieciešami tikai ļoti smagu veselības problēmu gadījumā. Ielaistas muguras sāpes ir biežākais sūdzību iemesls, ar ko dodas pie speciālistiem, kad pretsāpju līdzekļi un ziedes vairs nelīdz, kad pašu spēkiem mājas apstākļos vairs nevar tikt galā. Ja mēs izlemtu par labu vizītei pie speciālista jau pie pirmajiem simptomiem, neērtībām, sāpēm, tad fiziskās un arī emocionālās veselības atgūšana prasītu daudz īsāku laika periodu. Rehabilitācija ir nepieciešama, lai pacients pēc iespējas ātrāk kļūtu neatkarīgs, sociāli aktīvs, lai varētu pilnvērtīgi atgriezties savās gaitās un iespēju robežās uzlabotu ikdienas aktivitāšu veikšanu.
Kas ir rehabilitācija?
Rehabilitācija ir komandas darbs – pasākumu komplekss pēc traumām, operācijām, akūtām saslimšanām, kuru rezultātā ir traucētas dažādas funkcionālās aktivitātes. Rehabilitācijas komandas galvenais uzdevums ir saglabāt esošās funkcijas un iespēju robežās uzlabot ikdienas aktivitāšu veikšanu. Sekmīgai rehabilitācijai jābūt ar objektīvi izvirzītiem mērķiem visā ārstniecības periodā, kurā iesaistās fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, fizikālās medicīnas speciālists, masieris un citi speciālisti, bet īpaši aktīvi jāpiedalās pacientam.
Kas ir fizioterapija?
Liela loma rehabilitācijā ir fizioterapijai. Fizioterapija ir kustību terapijas metode, kas sevī apvieno speciālas tehnoloģijas, ārstniecisko vingrošanu un manuālo terapiju. Fizioterapijas ikdienas uzdevums ir mazināt sāpes muskuļos un locītavās, kā arī atjaunot vai saglabāt locītavās noteiktu kustību apjomu. Pie fizioterapeita būtu jāgriežas arī cilvēkiem ar sirds-asinsvadu un plaušu saslimšanām, lai atjaunotu fizisko izturību, normalizētu sirds darbību un elpošanu.
Kā pašlaik tiek organizēti rehabilitācijas pakalpojumi un kādas ir visbiežākās pacientu sūdzības stāsta VCA poliklīnikas Jugla fizioterapeite Ineta Rozentāle un VCA poliklīnikas Aura sertificēts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un manuālais terapeits Artūrs Kraucis.
Saproti, kad ir nepieciešams meklēt palīdzību
Izplatītākie iemesli, kad tiek meklēta palīdzība pie rehabilitologa vai fizioterapeita, ir muguras sāpes vai iegūtas traumas, kad pie ārsta nāk jau ar ģimenes ārsta, traumatologa, neirologa vai ķirurga nosūtījumu.
“Gadījumos, ja rehabilitāciju vai fizioterapeita pakalpojumus nozīmē ārsts, ir skaidrs, ka nekavējoties ir jāuzsāk aktīva pacienta izglītošana un jāizstrādā efektīvs rehabilitācijas plāns. Esmu ļoti priecīga, ka cilvēki ir arvien motivētāki un atrod laiku vingrot mājās. Taču, pirms pašrocīgi uzsākt sevis ārstēšanu mājas apstākļos, sekojot sociālo tīklu aktīvistiem, iesaku konsultēties ar fizioterapeitu klātienē, lai izstrādātu piemērotāko un efektīvāko vingrojumu kompleksu. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt tiem, kuriem ir akūtas muguras sāpes, lai nenodarītu sev lielāku kaitējumu,” piesardzīgi izvēlēties piemērotākās fiziskās aktivitātes mājās aicina fizioterapeite Ineta Rozentāle.
“Vairāk mani kā fizioterapeitu satrauc gadījumi, kad cilvēks pašrocīgi sāk mājās vingrot pēc interneta vidē atrastiem video piemēriem un cer, ka tas atbrīvos no ikdienas spriedzes, stresa, ko jūt savilktos plecos vai jostasvietā. Šādi diemžēl savam organismam var nodarīt lielāku kaitējumu, nekā labumu. Fizisku aktivitāšu veikšana mājās ir apsveicama un vērtīga, taču pirms to veikšanas jākonsultējas ar speciālistu. Lai būtu pārliecināti par vingrojumu pareizību, tos ieteicams izpildīt klātienē pie fizioterapeita,” papildina Rozentāle.
Pie fizioterapeita vai rehabilitologa cilvēki var doties arī profilaktiskos nolūkos – daudzi, kuriem ir sēdošs darbs, izvēlas doties uz konsultāciju pie speciālista, lai noteiktu pilnu veselības stāvokli un jau pie mazākajiem sāpju vai diskomforta simptomiem spētu ātri vien ķermeni atgriezt veselu.
Neatliec vizīti! Arī dodoties uz rehabilitāciju un fizioterapiju, pacientiem ir jāievēro augstākās epidemioloģiskās drošības prasības, turklāt visās veselības iestādēs tās tiek ievērotas arī no speciālistu puses. Ir saprotama cilvēku piesardzība, bet rūpes par savu veselību nav ieteicams ilgstoši atlikt, tas tikai var izraisīt problēmu eskalāciju.
Covid-19 pandēmijas dzīvesveida izraisītās problēmas
Covid-19 pandēmijas radītais dzīvesveids ir viens no iemesliem, kāpēc pēc palīdzības dodas pie rehabilitologa vai fizioterapeita. Viens no iemesliem – nepieciešama rehabilitācija pēc pārslimota Covid-19.
“Ir cilvēki, kuriem ir palaimējies Covid-19 izslimot bez vai ar viegliem simptomiem. Taču ir daudzi, kuriem slikta pašsajūta, bezspēks, elpas trūkums saglabājas arī mēnesi un pat ilgāk pēc slimošanas. Īpaši izveidotā rehabilitācijas programmā mēs strādājām ar cilvēkiem, kas šo vīrusu jau ir izslimojuši, bet slimības simptomi ir saglabājušies. Lai palīdzētu, mēs aptverām cilvēku sūdzības un izveidojām ārstniecības kursu,” stāsta VCA poliklīnikas “Aura” sertificēts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un manuālais terapeits Artūrs Kraucis.
“Rehabilitācijas programmā pēc pārslimota Covid-19 ietilpst, protams, kardio slodzes tests un pulsa oksimetrija. Biežākās sūdzības no pacientu puses ir elpas trūkums, nespēks, muskuļu vājums, aizdusa, ilgstošs klepus, tāpēc arī rehabilitācijas programmā ir iekļautas masāžas un speciāli vingrinājumi bronhu drenāžai, nodarbības fizioterapeita uzraudzībā ar nepārtrauktu pulsa monitoringu un inovatīvā terapija ar Super Inductive System (SIS),” par pacientu ārstēšanu stāsta Artūrs Kraucis.
SIS terapijas pamatā ir augstas intensitātes elektromagnētiskais lauks, kas sekmē muskuļu kontrakcijas un uzlabo plaušu drenāžu, veic elpošanas muskulatūras balansēšanu, asinsrites stimulāciju un nodrošina vēl daudzus citus ieguvumus. “Tiem, kuri ir izslimojuši Covid-19, ir iespēja pieteikties uz valsts apmaksātu rehabilitācijas programmu, bet šajā gadījumā ir nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums,” piebilst Kraucis.
Rehabilitācijas programmai, kas ir paredzēta pacientiem pēc pārslimota Covid-19 vīrusa, ir iespējams pieteikties kādā no VCA poliklīnikām Rīgā – Aura, Jugla, Pļavnieki vai Elite.
Otrs iemesls visbiežāk gan ir pats dzīvesveids, ko daudziem nosaka pandēmija – darbs un mācības no mājām. “Ar nožēlu jāatzīst, ka mēs jau šobrīd varam novērot pandēmijas dramatisko ietekmi uz cilvēka ķermeni. Darbs un mācības no mājām, nepiemērotās un neergonomiskās vidēs ir ietekmējis ne tikai cilvēku garīgo, bet arī fizisko veselību, kā arī stāju kopumā. Arvien vairāk satiekam vecākus un viņu bērnus ar sūdzībām par acīmredzamu stājas asimetriju vai sāpēm. Un viņi atzīst, ka nepievērsa uzmanību savai darba videi, aktīvai atpūtai vai bija pakļauti vienveidīgai muskuļu pārslodzei,” stājas veselībai uzmanību aicina pievērst Ineta Rozentāle.
Kā pieteikties vizītei?
Ja esi nolēmis atbrīvoties no sāpēm, vēlies uzlabot stāju un ķermeņa funkcionālo stāvokli vai vienkārši pārliecināties, ka fiziski ķermenim viss labi, tad ir iespējams pieteikties pie rehabilitologa vai fizioterapeita pašam – nav nepieciešams ārsta vai kāda speciālista nosūtījums. Taču ir jāņem vērā, ka, lai sastādītu efektīvu individuālo rehabilitācijas plānu, rehabilitācijas speciālistam ir jāievāc maksimāli plaša pacienta dzīves anamnēze un būs noderīgi zināt gan iepriekš veikto izmeklējumu slēdzienus, gan citu ārstniecības personu ieteikumus vai pat aizliegumus.
Nav jākaunas meklēt palīdzību. Pašam gan vienmēr šķiet, ka nav jau tik slikti, vēl varu paciest sāpes vai diskomfortu, citiem palīdzība ir vairāk nepieciešama, bet diemžēl ir jāsaprot, ka ielaistas slimības prasa ilgstošāku atveseļošanos, citreiz – pat visas dzīves garumā. Rūpes par veselību nedrīkst atlikt, jo tā ir mūsu svarīgākā vērtība, tie esam mēs paši.