“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atgādina būtiskos soļus, kas jāveic iedzīvotājiem, kuri apstiprinoši atbildējuši, ka zina, kas izraisa alerģiju, kuriem ir ikgadēja pieredze ar sezonālajām alerģijām, tātad jau ir nojausma, kurā brīdi neizbēgami parādīsies mokoši simptomi. Svarīgi uzsākt savu ierasto, pārbaudīto un labi zināmo ārstēšanu jau laikus – pirms simptomu parādīšanās. Var lietot kādu jaunākās paaudzes bezrecepšu antihistamīna līdzekli vienu, divas reizes dienā attiecīgajā laikā posmā, kad paredzama sezonālās alerģijas iespējamība (piemēram, sekojot līdzi putekšņu monitoringam). Nozīmīga ir ādas un drēbju dekontaminācija (priekšmetu vai telpas atbrīvošana no kaitīgiem bioloģiskiem, ķīmiskiem vai radioaktīviem aģentiem) pēc atgriešanās no pastaigas patiešām darbojas. Atgriežoties mājās, svarīgi noskaloties dušā un, ja iespējams, izmazgāt apģērbu. Domājot par medikamentu lietošanu, vienmēr ir vietā atgādinājums – konsultējies ar savu ārstu vai farmaceitu, jo īpaši, lai ņemtu vērā iespējamo zāļu mijiedarbību. Noteikti jākonsultējas arī, ja apsver medikamenta devas palielināšanu.
Farmaceite Ērika Pētersone iesaka izmantot otrās jeb jaunākās paaudzes antihistamīna līdzekļus, kuru aktīvās vielas ir, piemēram, cetirizīns, loratadīns un kas ir pieejami bez receptes. Ja vien to nav ieteicis ārsts, nav nepieciešams lietot pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļus, jo tie, iespējams, var nedarboties tik labi, un tiem ir vairāk blakusparādību, piemēram, miegainība vai koncertēšanās grūtības. Lai gan uz zāļu iepakojuma bieži ir rakstīts “24 stundu iedarbība”, zāļu iedarbībai ir tendence “atslābt”, proti, efekts mazinās pēc 12 stundām. Tādēļ, lai sezonālo alerģiju laikā kontrolētu simptomus, vairumam šo medikamentu ir pilnīgi droši lietot otru devu. Smagu alerģisku reakciju gadījumā ārsti pacientiem nereti rekomendē četras devas dienā dažu dienu periodā. “Zāļu deva divas reizes dienā (un pat trīs reizes) ir pilnīgi pieļaujama smagāku simptomu kontrolei. Galu galā šis saasinājums, kā to liecina nosaukums, ir sezonāls, un, visticamāk, pēc dažām dienām vai nedēļas, medikamentu lietošanu varēs pārtraukt vai pāriet uz mazāku devu,” skaidro farmaceite un piebilst: “Ja lietojat citas zāles, noteikti konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tāpat svarīgi informēt, ja barojat bērnu ar krūti, jo ir ziņojumi, ka pretalerģijas līdzekļi var ietekmēt piena daudzumu.” Pirms alerģijas sezonas sākuma vērts lietot deguna aerosolus, savukārt, kad simptomi ir sākušies, jālieto tikai tas, par ko ir pārliecība, kas tas patiešām iedarbosies. Lai mazinātu acu asarošanu, lietojami azelastīna hidrohlorīda pretalerģijas pilieni.
Centrālās laboratorijas vadītāja Jana Osīte atgādina par iespējām laboratoriski noteikt alergēnus: „Iespējamo pārbaudāmo alergēnu spektrs pašlaik ir ļoti plašs, tāpēc svarīgi noskaidrot alerģijas izraisītāju, jo ārstēšanas taktika dažādu alergēnu gadījumā var būt ļoti atšķirīga. Nepieciešams mērķtiecīgi un ilgākā laika periodā arī analizēt savu ikdienu un vidi. Alerģija ir imūnās sistēmas pastiprināta reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām – alergēniem, piemēram, putekļiem, pārtiku, medikamentiem, dzīvnieku spalvām un dažādām ķīmiskām vielām. „Centrālā laboratorija ir izstrādājusi analīžu paneļus, kas ietver dažādus alergēnus. Šiem alergēnu paneļiem ir pieejams krusteniski reaģējošu ogļhidrātu epitopu marķieris – CCD, kas novērš kļūdaini pozitīvus rezultātus, kuri saistīti ar uzbūves līdzību starp noteiktiem alergēniem.”
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2023. gadā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.