Muguras sāpes ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki dodas pie ārsta vai uz aptieku. To dēļ tiek kavēts darbs vai mācības, tās var būt gan vieglas un pārejošas, gan smagas un ilgstošas, muguras sāpes spēj ietekmēt dažādas muguras daļas un ilgt no dažām dienām līdz pagadiem. Šīm sāpēm mēdz būt “sezonalitāte”, un pavasaris parasti sagādā īstu pacientu “birumu” mediķiem – ja pēc samērā mazkustīgi pavadītas ziemas pirmā lielā slodze ir vasarnīcā pārcilātie smagumi vai intensīva līkņāšana dobēs, vai strauji pieņemtais lēmums žigli satrenēties maratonam, muguras sāpes būs gandrīz neizbēgamas.
Muguras anatomija
“Mūsu mugura ir kā konstruktors – tā sastāv no daudzām vienībām, kas ideāli darbojas saskaņā, lai kopīgi balstītu visu ķermeni,” stāsta VCA neiroloģe Dace Sarkanābola-Bērziņa. Mugurkaulāja “konstruktorā” ir šādas detaļas:
- skriemeļi,
- muguras smadzenes,
- starpskriemeļu diski (apaļiem plakaniem spilveniem līdzīgi amortizatori starp skriemeļiem);
- saites (saistaudi starp kauliem vai skrimšļiem);
- muskuļi;
- cīpslas (neelastīgi audi, kas savieno muskuļus ar kauliem).
Problēmas ar jebkuru no “detaļām” var izraisīt muguras sāpes.
Kā sāp mugura?
Muguras sāpes var izpausties kā muskuļu sāpes, rīta stīvums, sāpes, ko ietekmē aktivitātes, šāvienveidīgas sāpes, dedzinoša vai durstoša sajūta.
Sāpes var:
- izstarot no muguras uz sēžamvietu, kājām, gurniem vai vēderu;
- palielināties, mainot pozu, pieliecoties un iztaisnojoties, vai pagriežoties;
- parādīties un izzust spontāni;
- ietekmēt noteiktu vietu vai izkliedēties pa visu muguru.
Cēloņi
Muguras sāpes var rasties no daudzām mehāniskām vai strukturālām muguras problēmām. Lūk, deviņi biežāk sastopamie iemesli!
Sastiepumi un pārslodze muskuļos vai saitēs.
Starpskriemeļa diska plīsums vai trūce.
Deģeneratīva disku slimība ar tā augstuma samazināšanos izžūšanas dēļ.
Spondilolistēze (kad skriemelis izslīd no vietas).
Mugurkaula kanāla stenoze sakarā ar iekšējās garas (dzeltenās) saites sabiezēšanos vai apkaļķošanos.
Skriemeļu lūzumi osteoporozes vai traumas dēļ
Nerva saknes saspiešana
Išiass jeb sēžas nerva iekaisums (parasti sāp sēžas muskulis un kāja)
Dažādi artrīta veidi, tostarp ankilozējošais spondilīts arī var izraisīt muguras sāpes.
Ir arī citi veselības stāvokļi, kas novērojami retāk, un tomēr arī tie var izpausties ar muguras sāpēm, piemēram: fibromialģija; mugurkaula audzējs vai vēzis, kas ir izplatījies (metastāzē) mugurkaulā; mugurkaula skriemeļa vai starpskriemeļa diska infekcija; vēdera, iegurņa orgānu infekcijas, orgānu funkciju traucējumi.
Riska faktori
“Papildus traumām un dažādiem veselības stāvokļiem, ir virkne faktoru, kas var paaugstināt muguras sāpju risku,” skaidro Dace Sarkanābola-Bērziņa. Neiroloģe nosauc būtiskākos: vecums; iedzimtība; fizisko aktivitāšu, galvenokārt vingrošanas trūkums; slikta stāja; liekais svars;
smēķēšana; psiholoģiskie stāvokļi, depresija un trauksme; nepareiza priekšmetu celšana; darbi, kas prasa smagu priekšmetu celšanu, stumšanu, vilkšanu vai pagriešanu, kā arī pretēji – mazkustīgs biroja darbs.
“Ak, vai!” jeb pēkšņās mugursāpes
“Atšķirībā no blāvām sāpēm, ko rada pārāk ilga sēdēšana pie datora vai pakāpeniska kakla stīvums, ko izraisa, piemēram, pārāk ilga braukšana, pēkšņu aso muguras sāpju (tās sauc arī par akūtām muguras sāpēm) cēlonis ne vienmēr ir skaidrs,” uzsver Dace Sarkanābola-Bērziņa.
Tām mēdz būt gan mehānisks, gan medicīnisks raksturs. Akūtas, asas sāpes, ko izraisa mehāniska problēma mugurā, piemēram, ar kauliem, diskiem, saitēm vai muguras muskuļiem, ir viens no visizplatītākajiem muguras sāpju veidiem. “Ar šo sūdzību pacienti visai bieži vēršas pie neirologa tieši pavasarī. Ja laika prognoze vēsta par pirmo silto un saulaino nedēļu, ir gandrīz droši, ka pēc tās sekos neliels pacientu vilnis, kuri būs centušies silto laiku izmantot ar pilnu jaudu, nerēķinoties ar sava ķermeņa spējām un resursiem,” novērojusi ārste.
Daži specifiski akūtu muguras sāpju cēloņi
Muskuļu spazmas ir muguras muskuļu kontrakcija vai stīvums, ko var izraisīt trauma vai atkārtots sasprindzinājums. Muguras muskuļi spazmo, lai pasargātu mugurkaulu no turpmākām traumām. Spazma var izraisīt asas muguras sāpes muguras augšdaļā vai lejasdaļā.
Diska trūci var izraisīt nepareiza smagu priekšmetu celšana vai pārāk smags darbs. Asas muguras sāpes, kas caur sēžamvietu “iekļūst kājās”, ir izplatīts diska trūces simptoms.
Kompresijas lūzums attiecas uz mugurkaula kaulu (skriemeļu) lūzumu. To var izraisīt trauma (kritiens) vai novājināti kauli (osteoporoze), un šīs sāpes bieži ir ļoti asas.
Infekcija. Reti, bet tomēr, arī skriemeļos var veidoties infekciozs iekaisums, kas pazīstams kā osteomielīts. Ar infekciju muguras sāpes parasti pavada drudzis un citi simptomi.
Kad vērsties pie ārsta?
Neiroloģes Daces Sarkanābolas-Bērziņas atbilde ir: vienmēr! Asu, spēcīgu sāpju mugurā iemesls pilnīgi noteikti ir jānoskaidro.
“Reizēm pēkšņas sāpes, kas, šķiet, nāk no muguras, patiesībā nemaz nav muguras sāpes,” brīdina ārste. Pie tādiem muguras sāpju “atdarinātājiem” minama, piemēram, vēdera aortas iekšējās sieniņas atslāņošanās, nieru slimības vai plaušu un krūškurvja iekšējās sienas infekcija.
Tūlītēja medicīniska palīdzība nepieciešama, ja ir muguras sāpes ar drudzi, novērojams nejutīgums vai tirpšana, sāpes parādās arī ekstremitātēs vai cirkšņos, ja pievienojas progresējošs vājums, apgrūtināta staigāšana vai zarnu un urīnpūšļa iztukšošanās kontroles zudums.
Labā ziņa – asām muguras sāpēm ir daudz iemeslu, taču vairumā gadījumu tie ir vienkārši iemesli un tiem ir ārstēšanas risinājumi. Tādēļ nav ko vilkt laiku – ar steigu jāmeklē mediķa padoms!
Prognoze
Muguras sāpju smagums, ilgums un iespējamība, ka muguras sāpes izzudīs pašas no sevis, ir atkarīgas no pamatcēloņa.
Sāpes, ko izraisa sastiepumi, pārslodze un nelielas “pavasarīgas” traumas, visticamāk, reaģēs uz pašaprūpi un ar laiku mazināsies. Diska plīsuma vai trūces un saspiesta nerva izraisītu sāpju ārstēšana prasīs nedaudz vairāk laika.
Lai nopietnāku stāvokļu gadījumos (audzēji, lūzumi un iekaisumi) panāktu ievērojamu uzlabojumu, var būt nepieciešama ilgstoša ārstēšana, procedūras un, iespējams, operācija.
Ārstēšana
Atkarībā no sāpju veida un cēloņiem, muguras sāpju gadījumos pielieto gan medikamentozu terapiju, gan nemedikamentozu terapiju, kura ietver vingrošanu, fizikālas procedūras, dažkārt – alternatīvo terapiju. Būtu jāuzmanās akūtu muguras sāpju gadījumā sildīt sāpošo vietu, jo tas var pasliktināt situāciju. Ja vien nav fiksēts kāds nopietnāks sāpju iemesls, “pavasara sāpju” jeb vienkāršāku pārslodzes traumu gadījumos ārsts uz laiku ieteiks izvairīšanos no darbībām, kas palielina sāpes un rekomendēs relaksāciju (bet ne gultas režīmu!) un vingrinājumus, lai samazinātu stresu un muskuļu sasprindzinājumu. Tāpat ir vērts iegriezties aptiekā un izvēlēties kādu līdzekli no plašā bezrecepšu zāļu klāsta stāvokļa atvieglošanai un profilaksei.
Bezrecepšu līdzekļi pret muguras sāpēm
“Muguras sāpju gadījumos var mēģināt lietot uztura bagātinātājus (UB), kas var mazināt iekaisumu un tādējādi arī sāpes. UB vislabāk darbojas, ja tos lieto kopā ar veselīgu uzturu, regulāriem vingrinājumiem un pārvalda stresu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa. Tomēr UB un vitamīni automātiski nenozīmē lietošanas drošību. Daži no tiem var mijiedarboties ar citām zālēm un izraisīt komplikācijas, savukārt citi vienkārši nebūs derīgi tieši muguras sāpju gadījumos. Tādēļ farmaceite pārskata daļu no preparātiem, kas patiešām var būt palīdzīgi.
Zināmākie no tiem ir glikozamīns un hondroitīns – savienojumi, kas organismā rodas dabiski – glikozamīns šķidrumā ap locītavām un hondroitīns locītavu skrimšļos. “Lai gan pierādījumi nav pārliecinoši, tomēr ir pacienti ar muguras lejasdaļas sāpēm, kam šie preparāti palīdz. Labāki dati ir pacientiem ar ceļgalu sāpēm, taču reizēm tieši ceļu sāpes liedz pilnvērtīgi vingrot, kas ir tik ļoti nepieciešams muguras veselībai!” skaidro farmaceite un piebilst, ka tiem, kuri cieš no muguras sāpēm, D vitamīna deficīts organismā stāvokli var pasliktināt. Tādēļ ir vērts noteikt šī vitamīna līmeni un, ja tā patiešām trūkst, vienoties ar ārstu par piemērotāko devu. Arī farmaceits var palīdzēt pielāgot devu un zāļu formu, jo D vitamīns ir pieejams gan kapsulās, gan pilienos, gan izsmidzināmos aerosolos.”
Omega 3 taukskābju uzņemšana var palīdzēt mazināt iekaisumu, arī tādu, kas izraisa muguras sāpes. “Omega 3 var uzņemt šķidruma vai kapsulu veidā. Tomēr pirms lietošanas jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu par vēlamo devu, jo pārāk lielas omega 3 devas var palielināt asiņošanas risku un traucēt jebkādu asinis šķidrinošo medikamentu iedarbību,” atgādina farmaceite.
Jebkurā gadījumā –, uzsākot kāda uztura bagātinātāja lietošanu, noteikti jāpārrunā ar ārstu vai farmaceitu arī tādēļ, lai izslēgtu mijiedarbību ar citām zālēm.
“Pie bezrecepšu līdzekļiem ilgstošāku sāpju mazināšanai noteikti jāmin arī sildošie preparāti, kas izmantojami muskuļu sāpju gadījumos. Populārākais no tiem ir sen zināmais piparu plāksteris vai “piparots” krēms! Viela, kas asajiem pipariem piešķir sildošo efektu – kapsaicīns – medicīnā tiek lietota kopš senseniem laikiem un ir viens no tiem dabiskajiem līdzekļiem, kas nav zaudējis aktualitāti joprojām. Pierādīts, ka, mērķtiecīgi lietojot, kapsaicīnam ir sāpes mazinošs efekts (kādā konkrētā pētījumā pat vairāk nekā 30% gadījumu). Sildošie preparāti ir vieni no pieprasītākajiem sāpju ārstēšanā, tomēr tos nedrīkst lietot akūtu sāpju vai traumas gadījumā. Ja ir bijusi trauma, sildošu līdzekli drīkst lietot, tikai sākot ar trešo dienu pēc traumas.
Mentols nodrošinās vēsinošu efektu, kas ir būtiski sasitumu gadījumos vai arī tad, ja jāmazina tūska. Parasti tie ir gela veidā, ka arī pieejami kombinēti preparāti, plāksteri vai gēli, kur mentols ir kombinēts ar pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem diklofenaku vai ibuprofēnu. Kombinācija sniegs ātraku un spēcīgaku sāpes remdējošo efektu.”
Farmaceite aicina uzmanīties gan ar sildošo, gan vēsinošo līdzekļu lietošanu. Tie jāuzklāj plānā kārtā uz sāpošās vietas, jo iedarbojas tikai pēc brīža. Ja būs pārspīlēts ar devu, patīkama siltuma vai vēsuma vietā var nākties izjust sāpīgu dedzināšanu vai gaužām nepatīkamu saldēšanu. Saulaina laika jāizvairās ar sildošu vai pretsāpju gelu noklāto vietu pakļaut tiešiem saules stariem, lai nepastiprinātu sildošo efektu un neveicinātu ādas apdegumu
“Noteikti rūpīgi nomazgājiet rokas tūliņ pēc līdzekļa uzklāšanas. Ja līdzeklis nokļūst acīs vai pat uz ķermeņa vietām, kur āda ir maigāka, sajūtas būs izteikti nepatīkamas,” sniedzot padomu pavasara slodzes radītu sāpju ārstēšanai, brīdina farmaceite.