gs. Latvijas vēsturi – laiku, kad daudzi cilvēki pieredzēja nebrīvi sadzīvē, savā radošajā darbā un studijās, karjerā un pasaules uztverē. Par brīvības sapņiem nereti nācās dārgi maksāt – piedzīvojot atlaišanu, vajāšanu, arī arestu un citus šķēršļus ceļā uz personīgā radošuma attīstību. Vienlaicīgi cilvēks varēja būt brīvs iekšēji – savos tekstos, domās vai pat sarunās.Diskusiju viesi dalīsies savās atmiņās par reiz tik šķietami nesasniedzamu un neticamu brīvību, kā arī par to, kā bija iespējams pieredzēt brīvību nebrīves laikos. Ar spilgtiem piemēriem sarunu dalībnieki tiks rosināti uz pārdomām par šodienas brīvības un nebrīves telpām.
Cikla Atmiņas par nākotnes brīvību pirmā saruna
Tās viesi, dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš un rakstnieks Jānis Elsbergs, sarunāsies par tēmu Vai dzeja ir bīstama?. Kādas radošās brīvības robežas bija atvēlētas literātam padomju laika Latvijā? Ar kādiem līdzekļiem rakstnieki tās pārkāpa, spēdami palikt godīgi savā priekšā un izcīnīdami iespēju izdot savus darbus?Sarunu mērķis ir dalīties atmiņās par vēl neseno 20.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.