Ermitāža Sanktpēterburgā vilina ne tikai ar Rembranta, da Vinči un citu pagājušo gadsimtu Rietumeiropas glezniecības klasiķu vārdiem. Muzejs regulāri piedāvā arī vienreizējus laikmetīgās mākslas notikumus.
Pašreiz Ziemas pils Nikolaja zālē notiek mūsdienu vācu lielmeistara Anzelma Kīfera izstāde. Sanktpēterburgas apmeklējuma iedvesmots, mākslinieks radījis īpašu projektu Ermitāžai. Viņa jaunākajā sērijā ir 30 darbu, kas veltīti krievu dzejniekam futūristam, literārajam eksperimentētājam un valodas novatoram Veļimiram Hļebņikovam (1885–1922). Šajās gleznās objektos Anzelms Kīfers rada savu Hļebņikova tekstu kopuma interpretāciju.
Sadursmju cikliskums
Mākslā Anzelms Kīfers ļaujas intelektuālai refleksijai, pievēršas vēstures, reliģijas, literatūras un filosofijas tēmām, kā arī atmiņu un mantojuma fenomenam. Par viņa atskaites punktu bieži kļūst dzeja. "Mana domāšana ir tēlaina, vizuāla. Radīt tēlus man palīdz dzejoļi. Tie ir līdzīgi bākām, un es peldu no vienas pie otras. Bez šīm bākām es būtu pazudis. Tās kļūst par manu balstu, un viss koncentrējas telpas neizmērojamībā un bezgalībā," skaidro Anzelms Kīfers.
Mākslinieks ir dzimis divus mēnešus pirms Otrā pasaules kara beigām. Anzelms Kīfers atklāti un dziļi ir pētījis Vācijas sabiedrībai neērto vainas un sāpju noklusēšanas tēmu, kas bija paralizējusi viņa paaudzi. Līdzās saviem tautiešiem Georgam Bāzelicam un Gerhardam Rihteram Anzelms Kīfers kļuva par vienu no pirmajiem māksliniekiem, kurš savos darbos drosmīgi un nepastarpināti runā par nacismu un holokaustu. Viņš ir vienīgais mūsdienu autors, kura darbs iekļauts Luvras pastāvīgajā ekspozīcijā.
Vācu gleznotājam izrādījusies tuva Veļimira Hļebņikova ideja par liktenīgu militāro sadursmju cikliskumu – šie konflikti uz sauszemes un jūras notiek reizi 317 gados. Hļebņikova koncepcija rosinājusi Anzelmu Kīferu domāt par karu un mieru, cilvēcisko rūpju īslaicīgumu un galīgumu, likteņa neizbēgamību un nežēlību. Ekspozīcija Anzelms Kīfers – Veļimiram Hļebņikovam ir gleznieciska oda norūsējošu karakuģu drūmajam skaistumam.
Grāmatu alķīmija
"Šī izstāde ne visiem patiks. Tajā nav maiguma, tajā ir daudz neierastā, tā ir skarba un pieprasa domāt līdzi," uzsver Ermitāžas direktors Mihails Piotrovskis. "Nikolaja zāles baltā vide pastiprina slapju ceļu, grāvju, mežu un lauku ikdienišķo traģiskumu. Tajos ir pazaudējušās mazas zemūdenes, automobiļi un grāmatas. Anzelms Kīfers deklarē savas mākslas nopietnību. Viņš akcentē sarežģītas tēmas – vācu gars, mistika, kabala, holokausts."
Mihails Piotrovskis atgādina par literatūras un grāmatu nozīmīgumu vācu mākslinieka daiļradē: "Vienā no jaunajām gleznām ainavas augšējā daļā ir redzama atvērta grāmata. Grāmatu kaudzes dominē Anzelma Kīfera instalācijā pie ieejas Seno Austrumu mākslas nodaļā Luvrā. Viņam ir bijusi izstāde Grāmatu alķīmija. Runā, ka Anzelms Kīfers aicina lasīt savas gleznas, nevis vienkārši tās aplūkot. Literāras alūzijas ir neizbēgamas, tās var būt ļoti personiskas. Anzelma Kīfera atveidotajos meža skatos es dzirdu un redzu baiso Gētes Meža ķēniņu. Holokausta tēma viņa gleznās sasaucas ar ģeniālās Nāves fūgas autora Paula Cēlana smeldzīgo dzeju. Anzelma Kīfera filosofiskais psiholoģisms liek domāt par Ingeborgas Bahmanes daiļradi."
Mūsu rudenīgā pasaule
Anzelma Kīfera literārajā lokā iekļaujas arī Veļimirs Hļebņikovs. Mākslinieks ir kabalas pazinējs un novērtē Hļebņikova numeroloģiju, viņa pravietiskos aprēķinus, kuri ir saistīti ar nozīmīgu jūras kauju ritmu. Hļebņikovs paredzēja Oktobra revolūciju un tās nosaukumu – līdzīgi grāmatas nosaukumam, futūrisma manifestam, poētiskam žestam. Anzelms Kīfers ar viņa tekstiem iepazinās 70. gados, un Hļebņikova vārds regulāri sāka parādīties gleznotāja darbos.
Ermitāžas direktors piebilst: "Sausās vācu ainavas piepildās ar krievisko mitrumu, pārklājas ar mežiem, ezeriem un neizbraucamiem lauku ceļiem. Šie skati iegūst krievisku dimensiju. Šeit uz mūžīgiem laikiem ir iestrēguši Anzelma Kīfera karakuģi, tie kļūst par līdzenumu sastāvdaļu. Mums Krievijā ir svarīgi, ka Hļebņikovs – tiesa, ne viņš vienīgais – paredzēja krievu revolūcijas gadu. Mēs esam pateicīgi māksliniekam, ka viņš ir radījis Ermitāžai izstādi – kompozīciju, kas ir veltīta revolūcijas dzejniekam un dzejas revolucionāram. Šīs vāciskās gleznas ideāli atbilst Sanktpēterburgas garam, tās ir rudenīgas. Vēji, aukstums, drēgnums – tā ir mūsu rudenīgā pasaule. Tie ir mūsu laikapstākļi un mūsu vēsture. Anzelms Kīfers iedomājas un ataino pamestu karalauku, viņš rada savu bezvārda tekstu, kas savā sarežģītībā ir tuvs Hļebņikova tēlu pasaulei."
Izstādē ir divas gleznas, kurās var pamanīt Anzelmam Kīferam raksturīgo torņu siluetus. "Lai ko tie nozīmētu gleznotājam, mūsdienu skatītājiem tie atgādina par 11. septembra terora aktiem Ņujorkā un Dvīņu torņu sagrūšanu. Šīs briesmas pastiprina tas, ka Hļebņikovs paredzēja katastrofu Ņujorkā – gan notikuma detaļās, gan tā izraisījušo emociju saprašanā," stāsta Mihails Piotrovskis.
Dzejoļa Ladomir fragments:
И замки мирового торга,
Где бедности сияют цепи,
С лицом злорадства и восторга
Ты обратишь однажды в пепел.
Un pasaules tirdzniecības pilis,
Kur nabadzības ķēdes mirdz,
Ar ļaunu prieku un sajūsmu sejā
Tu reiz par pelniem pārvērtīsi.
"Gan māksliniekam, gan dzejniekam mūsu baisais XX gadsimts izrādās (visticamāk, neapzināti) gan pagātnes, gan nākotnes modelis. Ceru, ka es kļūdos," saka Ermitāžas direktors.
Izstāde Anzelms Kīfers – Veļimiram Hļebņikovam
Ermitāžā Sanktpēterburgā līdz 3. septembrim
www.hermitagemuseum.org