Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 1. oktobris
Lāsma, Zanda, Zandis

LNSO koncertā "Pasaules klasikas pērles" vārds jaunajiem pūšaminstrumentu spēles meistariem

 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un galvenais diriģents Karels Marks Šišons gatavo koncertu "Pasaules klasikas pērles", kura solisti būs jaunie un talantīgie LNSO pūtēji – obojists Egils Upatnieks, klarnetists Guntis Kuzma, fagotists Jānis Semjonovs un mežradznieks Artūrs Šults. Šis koncerts notiks Lielajā ģildē 18.

februārī plkst.19, un tajā skanēs Volfganga Amadeja Mocarta un Pētera Čaikovska mūzika, informēja LNSO komunikāciju vadītājs Mārtiņš Pučka. Kā norādīja M. Pučka, P.Čaikovska Piektās un Sestās simfonijas LNSO galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja Karela Marka Šišona interpretācijā jau kļuvušas par neaizmirstamiem Rīgas mūzikas dzīves notikumiem, piedāvājot kaismīgu un svaigu šīs pazīstamās mūzikas lasījumu. Šajā sezonā viņš turpina ar Ceturtās simfonijas interpretāciju. Čaikovski šajā programmā papildinās iespēja dzirdēt Mocarta "Sinfonia Contertante" jauno un talantīgo LNSO pūtēju izpildījumā.


Egils Upatnieks Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu Viļņa Pelnēna obojas klasē (2005) un maģistra grādu Normunda Šnē obojas klasē (2010). Viņš arī mācījies Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie profesora Rainera Hervēga un meistarklasēs papildinājies pie vairākiem ievērojamiem obojas spēles meistariem. 2005. gadā Upatnieks ieguva pirmo vieta Jurjānu Andreja Starptautiskajā  pūšaminstrumentu konkursā Rīgā. Profesionālā mūziķa karjeru viņš  sāka 2000. gadā Latvijas Nacionālās operas orķestrī, vēlāk sekoja darbs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Rīgas Festivāla orķestra un kamerorķestra "Rīgas kamermūziķi", kā arī kamerorķestra "Kremerata Baltica" programmās, tai skaitā turnejās Igaunijā, Vācijā, Austrijā un Turcijā. Kopš 2006. gada viņš ir kamerorķestra Sinfonietta Rīga pirmā oboja, bet kopš 2009. gada – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra oboju grupas koncertmeistara vietnieks.
Guntis Kuzma absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju prof. Sigurda Circeņa klasi, profesionālās iemaņas papildinājis dažādās starptautiskās meistarklasēs un studijās Stokholmas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Viņš ir vairāku starptautisku konkursu uzvarētājs gan Latvijā, gan Soltleiksitijā ASV Mūziķa repertuārā dominē laikmetīgā mūzika gan solo, gan dažādos kameransambļos un orķestros. Viņš apguvis arī diriģēšanu pie Andra Vecumnieka. G.Kuzma kopš 2002. gada ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis, kopš 2008. gada - klarnešu grupas koncertmeistars, kopš 2007. gada – kamerorķestra Sinfonietta Rīga klarnešu grupas koncertmeistars.
Jānis Semjonovs vispirms mācījies klarnetes spēli, taču studēdams Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 2003. gadā nomainījis klarneti uz fagotu. No 2006. līdz 2009. gadam viņš studēja Berlīnes Mākslu augstskolā un tagad ir Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" un kopš 2009. gada septembra arī LNSO fagotu grupas koncertmeistars un strādā arī par pasniedzēju Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā.

Mežradznieks Artūrs Šults šobrīd turpina studijas Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistratūrā. Viņš papildinājies meistarklasēs pie profesoriem Vācijā, Somijā un Norvēģijā un piecas reizes (!) izcīnījis godalgotas vietas Jura Jurjāna Starptautiskajā konkursā "Jaunais mežradznieks", to skaitā trīs pirmās vietas (1997, 2006, 2010). Kā mūziķis uzstājies dažādu orķestru sastāvos, kopš 2006. gada ir kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mežragu grupas koncertmeistars, kopš 2009. gada – LNSO mežragu grupas koncertmeistars.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Tiek apdraudēta Imanta Ziedoņa muzeja pastāvēšana

Kultūras Ministrija nākusi klajā ar jaunu finansēšanas modeli, kas paredz sevis izvēlētu privāto, valsts akreditēto muzeju finansēšanu nodot Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rokās. Ar vienu būtisku ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja