Lai arī Dziesmu svētki ir garīgs fenomens, Līgo karogs ir latviešu Dziesmu svētku tradīcijas nozīmīgākais simbols materiālajā pasaulē. Relikvija. Līgo karogs pēc Rīgas Latviešu biedrības pasūtījuma ir izgatavots 1873. gadā Leipcigā, J. A. Hītela Mākslas izšūšanas un karogu manufaktūrā.
Karoga nesen jaunradītā kopija ir apskatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotajā ekspozīcijā Mežaparka estrādē Dziesmusvētku telpa, kas ir veidota par godu Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 150. gadskārtai.
Likās svarīgi iepazīstināt ar meistariem, kas stāv aiz filigrānā roku darba. Ir pagrūti noticēt, ka, piemēram, akvareliskie dūmi karogā nav radīti ar otu, bet ar šujmašīnu.
"Mēs vienojāmies – darām pa īstam vai nemaz," saka Ivars Mailītis. Sadarbojoties ar interjera salonu Ticians, piemēram, kokvilnas samtu nācās pasūtīt no ārzemēm. Katrs tālāk var iztēloties, cik "viegli" šāda loģistika varēja notikt kovida pandēmijas laikā.
Sludina mieru un saderību
Vēsturiska atkāpe par oriģinālo Līgo karogu, kurš kopš pirmajiem svētkiem tiek nests Dziesmu svētku gājiena priekšgalā.
I Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku pirmajā dienā 1873. gada 26. jūnijā Līgo karogu pavadīja krāšņa procesija, par ko atmiņās dalās Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks Rihards Tomsons:
"Pēc beigtas dziedāšanas muziķis sāka Vagnera Tainheizer maršu spēlēt, un lielās zāles durvis atvērās, caur kurām zālē svētku karogu ienesa. Pa priekšu ienāca zālē seši jaunekļi, goda sargi, ar sarkan-baltām krūts lentēm pušķoti. Tad nāca deviņas kundzes. Pēc tam jaunais svētku karogs, ko Latviešu biedrības priekšnieks un divi runas vīri nesa. Karogam no pakaļas nāca trīs iecelti karoga nesēji, kuriem apkārt ir baltas zīda krūts lentes ar zelta pušķiem galā. Tiem no pakaļas nāca karoga apgādātājas, deviņas jaunkundzes, un visu pēdīgi atkal seši goda sargi." (Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā, no 26ta līdz 29tam jūnijam 1873: (izrīkoti caur Rīgas Latviešu biedrību). Rīga: K. un M. Buš brāļu apg., 1873, 13.–14. lpp.)
Līgo karoga saturu 1873. gadā laikraksta Baltijas Vēstnesis publikācijā tēlaini aprakstījis Varaidošu Zanders: "Karogs mums priekšā stāda uz baltas zīda gruntes sirmu Līgo – dieva svētnieku, stāvošu pie altāra, kur savam laipnam dziedāšanas un mīlestības dievam ziedo (upurē) neasiņainus ziedus. Labo roku augstu pacēlis, tanī turēdams ozola zaru, caur to nozīmēdams, ka viņš sludina mieru un saderību."
Karogam līdzi nāk arī tā dāvinātāju novēlējums, kas paredz, ka karogam allaž ir jāglabājas Rīgas Latviešu biedrībā, bet svētku reizēs tas jānes trim vīriem – no Rīgas, Kurzemes un Vidzemes –, līdz ar to simbolizējot Latvijas novadu vienotību.
Oriģinālais Līgo karogs glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, tas ir trausls un saudzējams, tāpēc tapusi kopija. Mailīši atceras, ka visu oriģinālu nebijis nemaz iespējams kārtīgi nobildēt, jo Līgo karogs atrodas atvilktnē, kuru var izvilkt tikai daļēji.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 30. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!